Bankrots jau nav nekas briesmīgs
Bankrots jau nav nekas briesmīgs
Romāns Golubevs
23.10.2009
Tāpat kā agrāk, gadījumu skaits, kad tiek pieteikta fizisko personu maksātnespēja, nav milzīgs, tomēr ir jāsecina, ka tas sāk pieaugt. Augustā Latvijas tiesas ir ierosinājušas 22 šādas lietas, kas viena mēneša laikā ir rekordliels skaitlis. Jānis Āboliņš ir pirmais Latvijas iedzīvotājs, kurš ir paziņojis par savu maksātnespēju, lūdzot viņam piešķirt maksātnespējīgās fiziskās personas statusu.
Viņš uzskata, ka ne tuvu nebūs arī vienīgais, kas ir šādi rīkojies, un ir pārliecināts, ka bankrots nozīmē reālu iespēju, lai izvairītos no nokļūšanas banku verdzībā daudzu gadu garumā.
Bankrota tēmai kataloga „m2” redakcija pieskārās žurnāla augusta numurā, taču tajā mūsu autora rakstā vēl netika ņemti vērā jaunievedumi, kuri stājās spēkā 2009.gada vasarā. Uz to arī mūsu redakcijai norādīja Jānis Āboliņš. Viņš piedāvāja novērst rakstā esošās nepilnības un izvērtēt minēto procesu, raugoties no sava skatpunkta.
„Vissvarīgākā izmaiņa fiziskās personas maksātnespējas procesā ir tā, ka tiek samazināts naudas līdzekļu apmērs, kuri jāizmaksā administratoram Minētā izmaiņa ir veicinājusi pēdējo mēnešu laikā no fiziskajām personām saņemto iesniegumu skaita palielināšanos, kuros tās paziņo par savas maksātnespējas iestāšanos,” tā apgalvo Jānis Āboliņš, kas pašlaik strādā par juristu Maksātnespējas konsultāciju centrā.” Lieta tā, ka ir samazinājies maksājuma apmērs, kā arī ticis saīsināts pats maksātnespējas termiņš. Ja agrāk tas ilga 7 gadus, tad pašlaik tie ir tikai 5 gadi. Tādējādi, administratora atalgojuma apmaksai (tā ir vienreizēja prēmija 540 latu apmērā plus ikmēneša alga 180 latu apmērā) tiks iztērēti 11340 latu.
Neapšaubāmi, tā ir tikai daļa no maksājumiem, kuri būs jāsedz bankrotējušās personas nosaukuma pretendentam, taču tie sastāda minēto maksājumu lauvas tiesu. Kādi finanšu tēriņi vēl būs vajadzīgi? Saskaņā ar likuma “Par maksātnespēju”185.pantu, tās būs arī izmaksas, kas saistītas ar sludinājumu izvietošanu, izsoļu organizēšanu, norēķinu konta atvēršanu un slēgšanu; pasta pakalpojumu izmaksas; izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas nekustamā īpašuma novērtējumu; izdevumi notariālajiem pakalpojumiem; izdevumi, kas saistīti ar fiziskās personas mantas un darījumu apdrošināšanu... Lūk, daži konkrēti skaitļi no papildu izdevumu uzskaitījuma. Valsts nodeva par izsoļu rīkošanas dokumentu iesniegšanu – 280 latu. Sludinājuma par maksātnespējas procesa uzsākšanu obligāta ievietošana avīzē „Latvijas Vēstnesis” - 238 lati...
Vispār, ja sasummētu visus maksājumus, tad iznāktu, ka fiziskās personas ikmēneša izdevumi maksātnespējas procesam sastādīs aptuveni 280 latus. Taču šeit ļoti svarīgi ir uzsvērt to faktu, ka pēc ieķīlātās mantas pārdošanas izsolē un pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas no fiziskās personas tiks norakstīti visi tās parādi bankai par hipotekārā kredīta saņemšanu!”
m2: „ Mūsu valstī jau vairāk kā četrdesmit tūkstošiem hipotekāro kredītņēmēju ir radušās problēmas ar uzņemto saistību izpildi. Kuram no tiem Jūs ieteiktu mēģināt atrisināt savas problēmas ar bankrota palīdzību? Jo tam, kura hipotekārais kredīts ir 20000 eiro, diez vai būtu vērts izvēlēties šo ceļu.”
„Neesmu vienisprātis ar tiem, kas apgalvo, ka bankrota procedūra būtu jāizvēlas tikai tiem, kuru parādsaistības pārsniedz 100000 eiro. Likumā teikts, ka fiziskajai personai var tikt piemērots maksātnespējas process tajā gadījumā, ja tās parāds jau pārsniedzis 5000 latu vai ja gada laikā tās parādsaistību apjoms pārsniegs 10000 latu. Tāpēc savu bankrotu varētu pasludināt gan tie, kas ņēmuši hipotekāro aizdevumu 30000 eiro apmērā, gan arī tie, kuru ņemtais hipotekārais aizdevums sastāda 25000 eiro. Jautājums ir par šādas rīcības mērķtiecīgumu. Nekustamo īpašumu jūs, vienalga, zaudēsiet (kā gadījumā, ja banka paņems jūsu ķīlu, tā arī tad, ja jūs paziņosiet par savu bankrotu). Jāskatās: kā iznāk lētāk? Apmaksāt visu maksātnespējas procesu 5 gadu garumā vai atdot bankai starpību starp jūsu paņemto kredītu un to summu, par kādu izdosies pārdot izsolē jūsu ieķīlāto mantu.
Turklāt es ieteiktu vadīties ne tikdaudz pēc pašas mantas vērtības, cik pēc bankrota pretendenta oficiālajiem ienākumiem. Ņemot vērā visas, iepriekš uzskaitītās izmaksas, tām, pēc mūsu Centra aprēķiniem, būtu jāsastāda, mazākais, 540 latus ik mēnesi. Tajās ietilpst arī 180 latu – tas iztikas minimums, kuram ir obligāti jāpaliek jūsu rīcībā, jo, ja jums nav šādu oficiālu ienākumu, tad nebūtu vērts domāt par bankrotu. Nekādas izziņas, piemēram, iztieku no ienākumiem, kurus gūstu no sava mājokļa izīrēšanas, šeit nelīdzēs. Jābūt gan oficiālam īres līgumam, gan pašnodarbinātās personas statusam, gan arī nomaksātiem nodokļiem.
Maksātnespējas izmaksu finansēšanas nepietiekamība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiesas atsakās pieņemt iesniegumu par fiziskās personas maksātnespēju.”
m2: „Kādi varētu būt šie citi iemesli?”
„Pēc likuma, ir vēl viens būtisks punkts -- ja „maksātnespējas iemesls bijis personas apzināts nodoms vai rupja neuzmanība”. Tieši šos divus norādītos apstākļus visbiežāk arī nosauc tiesas prasību pieņemšanas atteikuma gadījumā. Neapšaubīdams Latvijas tiesu sistēmas kompetenci, atzīmēšu: prakse apliecinājusi, ka ir konkrētas tiesas, kuras, vispār, nepieņem izskatīšanai prasības par fizisko personu bankrotu. Piemēram, nevienu lietu nav pieņēmušas Rīgas Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas tiesas.”
m2: „Ar ko tas izskaidrojams?”
„Grūti komentēt.Tam par iemeslu varētu būt pats likums „Par maksātnespēju”. Vēl nav uzkrāta nekāda vispārējā prakse.”
m2: „Bet Jūs uzskatāt, ka bankrota pretendentu skaits fizisko personu vidū pieaugs?”
„Viennozīmīgi arī statistikas dati to apliecina. Tikai pie mums, Maksātnespējas konsultāciju centrā, vien ik mēnesi sākuši vērsties pa 15-20 cilvēkiem. Pašlaik prese sāk pamazām aizpildīt informācijas vakuumu, kas bija izveidojies ap fizisko personu bankrota tēmu. Pirms tam pārsvarā tikusi atspoguļota banku nostāja, kuras visvisādiem līdzekļiem centās nepieļaut fizisko personu bankrotu, jo tas bankām nav izdevīgi. Cilvēkus tika mēģināts iebaidīt ar to, ka tie, pasludinot sevi par bankrotējušiem, nokļūs melnajā sarakstā un vairs nekad nevarēs saņemt kredītu.”
m2: „Bet vai tad tā nav taisnība?!”
„Jūs būsiet „melnajā sarakstā”, taču nevienā likumā un juridiskā dokumentā nav nekas rakstīts par to, ka jums nekad vairs neizsniegs kredītu. Jā, ja Latvijā bankrotēs 100 cilvēku, tad viņus varētu ignorēt. Bet ja tūkstošiem, desmitiem tūkstošu... Tad bankas nevarēs nepievērst uzmanību šiem cilvēkiem. ASV tiek uzskatīts, ka tas, kurš nav piedzīvojis bankrotu, nav dzīvi redzējis. Kļūstot maksātnespējīgi, cilvēki visu sāk no jauna un gūst lielus panākumus. Tur bankrota process ir normāla parādība, un tam piemīt civilizēts raksturs. Ir jāsaprot, ka aizdevumus ņem, pirmām kārtām, ekonomiski aktīvie cilvēki. Ja ne tiem, tad kam gan citam bankas dos kredītus, jo aizdevumi, savukārt, arī tām nes ievērojamu daļu peļņas? Protams, nekādi 105% kredīti vairs netiks izsniegti. Visam jānotiek civilizēti. Cita starpā, mūsu juristi tagad izskata iespēju vērsties tiesā pret Latvijas Banku. Šī varas orgāna sūtība bija kontrolēt banku darbību un radīt normālus spēles noteikumus. Mums turpretī sanāca tā, ka likumdošana lielākā mērā aizstāv bankas, nekā pašus aizņēmējus.”
m2: „Vai būtu jāpaziņo bankai par savu nodomu bankrotēt?”
„Nē. Pēc tam, kad tiesa ierosinājusi lietu par maksātnespēju, dodieties uz banku un paziņojiet tai par to, kā par notikušu faktu. Iesniedziet saskaņošanai plānu par ieķīlātās mantas realizāciju. Kopš šī brīža kredītiestāde ar jums neko vairs nevarēs izdarīt, turklāt jūsu parāds tai tiek fiksēts. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēts procentu pieaugums par aizdevuma lietošanu, likumīgo procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (ieskaitot procentos izteikto līgumsoda pieaugumu), kavējuma naudas pieaugums (arī tajā gadījumā, ja tā tikusi noteikta kā līgumsods); nodokļu prasībām tiek apturēts kavējuma naudas aprēķins, kura noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un naudas soda nomaksas kavējumu. Pašas bankas vēlas padarīt stingrāku šo lietu ierosināšanas procedūru bankrota procedūras sākumā, lai tā notiktu ar banku piekrišanu.
Atzīmēšu vēl vienu svarīgu apstākli maksātnespējas procesa norisē. Ieķīlātā manta jums obligāti nav jāpārdod tieši šodien. Pastāv iespēja to izdarīt pēc 4-5 gadiem. Tad arī cenas būs augstākas, un par šīs mantas realizāciju iegūtā nauda varbūt varētu pārsniegt jūsu kredītsaistības!”
m2: „Kādus ierobežojumus cilvēkam uzliek līdzdalība maksātnespējas atzīšanas procesā?”
“Galvenais no tiem ir tas, ka visām viņa darbībām ir jātiek saskaņotām ar administratoru. Šeit ir arī svarīgi, ka bankrota procedūrai nav obligāti jāilgst 5 gadus. Ja jūsu ieķīlātā manta tiks realizēta gada laikā, tad tiesa var samazināt maksātnespējas iziešanas termiņu līdz 3, bet reizēm pat līdz 2 gadiem.”
m2: „Kas notiks, ja savas maksātnespējas procesa gaitā fiziskā persona nevarēs izpildīt uzņemtās saistības?”
„Tad šis process tiek apturēts un situācija atgriežas izejas stāvoklī. Jūsu kredītam tiks aprēķinātas visas kavējuma naudas un procenti, kuri netika aprēķināti kopš maksātnespējas lietas ierosināšanas brīža. Bet tālāk viss risinās pēc ierastā scenārija: banka realizē nekustamo īpašumu izsolē, bet starpību starp pārdošanas cenu un jūsu parādu nāksies atdot visu atlikušo dzīvi. Tāpēc, pirms izsludināt savu bankrotu, ar vēsu prātu izvērtējiet savas iespējas. Naudu, kuru jūs iztērējāt administratora algošanai, jums vairs neviens neatmaksās.”
Iespraudums
Likuma «Par maksātnespēju»
151.pants. Fiziskās personas maksātnespējas pazīmes
Fiziskajai personai var piemērot maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām maksātnespējas pazīmēm:
1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 latus;
2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latus.
160.pants. Fiziskās personas rīcības ierobežojumi
(1) Maksātnespējas procesa laikā fiziskajai personai bez administratora piekrišanas ir aizliegts atsavināt, ieķīlāt, dāvināt vai kādā citā veidā apgrūtināt savu mantu. Izņēmums ir fiziskās personas mantas sastāvā ietilpstošas atsevišķas lietas, kuru vērtība nepārsniedz vienu minimālo mēneš algu.
(2) Fiziskajai personai maksātnespējas procesa laikā ir aizliegts veikt darbības vai slēgt darījumus, kas var pasliktināt tās mantisko stāvokli vai kaitēt kreditoru interesēm.
156.pants. Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas sekas
(1) Tiesas lēmumam par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:
1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no fiziskās personas nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildi;
2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt fiziskās personas ieķīlātās mantas pārdošanu;
3) aizliegums fiziskajai personai pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas uzņemties jaunas parādsaistības, kuras nav norādītas tās mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā.
(2) Ja netiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, minētie kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet šā panta pirmajā daļā apturētās darbības - atjaunotas.
177.pants. Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām
(1) Ja fiziskā persona ir izpildījusi savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu un šajā sadaļā noteiktos pienākumus, kā arī bankrota procedūras laikā pilnībā segusi visas maksātnespējas procesa izmaksas, šīs personas atlikušās parādsaistības (izņemot uzturlīdzekļu maksājumus), kas tika norādītas tās mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, pilnā apmērā tiek dzēstas un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.
(2) Pēc fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanas netiek dzēsti šīs procedūras ietvaros nenomaksātie nodokļu parādi, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1246
