Brazovskis: Nejūtos vainīgs par Parex un Krājbankas likteni
Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) priekšsēdētāja vietniekam, padomes loceklim Jānim Brazovskim ir liela pieredze banku jomā un banku uzraudzības lietās. No 1995. līdz 1996. gadam viņš bija Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes juriskonsults.
Kopš 1996. gada oktobra Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja vietnieks juridiskajos un licencēšanas jautājumos. Kopš 2000. gada 26. oktobra FKTK priekšsēdētāja vietnieks. Pagājušajā gadā komercbanku sistēmu satricināja dramatiskā Krājbankas krīze. Par to, kas darīts un kas tiks darīts, lai komercbanku brukšana nodarītu mazāk ļaunuma, šī intervija ar Jāni Brazovski.
– Nesen FKTK ziņoja, ka a/s Latvijas Krājbanka zaudējumi turpina ietekmēt banku sektora darbības rezultātus un janvāri banku sektors kopumā pabeidzis ar 1,7 miljoniem latu zaudējumu. Tomēr, neiekļaujot Krājbankas un a/s Parex banka radītos zaudējumus, banku sektors kopumā janvārī darbojies ar peļņu 22,9 miljonu latu apmērā. Ko no šiem skaitļiem var secināt? Vai Krājbankas kraha radītā uzticības krīze komercbankām jau pārvarēta?
– Bez Parex un Krājbankas arī citas bankas gadu ir pabeigušas ar zaudējumiem, tomēr komercbanku sektoram kopumā tik tiešām būtu peļņa – ja neskaitītu Parex un Krājbanku.
Domāju, ka banku peļņa ir parādījusies tāpēc, ka banku kredītportfeļi ir attīrījušies, proti, daļa bezcerīgu kredītu ir norakstīti, daļa cilvēku pēc saistību restrukturizācijas atkal spēj norēķināties, palēnām uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī. Ja runājam par uzticību, tad mums kopā ar bankām vēl tāls ceļš ejams. Protams, salīdzinot ar to, kā bija pagājušā gada beigās, pašlaik ir labāka situācija, bet par pilnīgas uzticības atjaunošanu sektoram vēl nevar runāt.
– FKTK vadībā jūs esat kopš 2000. gada. Vai esat piedalījies arī FKTK stratēģijas izstrādāšanā? Cik bieži šī stratēģija tiek koriģēta? Kad tas notika pēdējo reizi?
– Katru gadu koriģējam mūsu darba plānu. Mūsu stratēģiskās plānošanas cikls ir trīs gadi. Pēdējo reizi stratēģiju mainījām pagājušā gada rudenī. FKTK stratēģija ir pieejama mūsu mājaslapā, un tur atspoguļojas tas, ar ko nodarbojamies. Īpaši strādājam pie starptautiskajām prasībām bankām Eiropas Savienības līmenī – tas ir darba mērķis, ko mēs paši sev esam uzstādījuši. Pagājušā gada nogales notikumi rādīja, ka jāturpina strādāt pie sabiedrības izglītošanas. Tāpat turpināsim strādāt pie banku kapitāla bāzes nostiprināšanas, turpināsim sadarbību ar ārvalstu kolēģiem banku pārrobežu uzraudzībā.
– Kas notika ar Krājbanku? Nogrima? Vai Latvijas valdība rīkojās adekvāti?
– Krājbanku Latvijas valdība nepārņēma. Lietuvas valsts pārņēma Snoras banku. Latvijas valsts FKTK personā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, un tiesa atzina banku par maksātnespējīgu. Tātad Krājbanka ir maksātnespējīgs uzņēmums, kura lielākais īpašnieks pastarpināti ir Lietuvas valsts.
– Jums taču bija pieejama ļoti plaša informācija. Vai pirms lietuviešu paziņojuma par Snoras jums neradās nekādas aizdomas par Krājbankas darbību? Ja radās – vai jūs šis aizdomas arī esat kādam atklājis?
– Krājbanka jau vairākus gadus tika pastiprināti uzraudzīta. Pirms Lietuvas uzraugu paziņojuma par Snoras bankas nacionalizāciju nebija iegūti tieši pierādījumi par darbībām, kas būtiski samazina Krājbankai pieejamās naudas daudzumu, taču uz pirkstiem Krājbankas vadībai visu laiku skatījāmies un, lūk, pie rokas (paši jau neatzinās) pieķērām 18. novembrī. Tad arī rīkojāmies. Un man personiski bija pārsteigums bankas vadības saistība ar šiem darījumiem, vēl vairāk – aktīva līdzdalība tajos!
– Vai nevarēja mēģināt Krājbanku glābt?
– Protams, vienmēr primārais uzdevums ir jebkuru banku saglabāt – tas ir pirmais, kas jāveic uzraudzībai. Un, atskatoties pagātnē, ir gadījumi, kad tā tas ir izdarīts – savulaik izdevās Rīgas Komercbankas sanācija. Bet sanācija var izdoties tikai tad, ja ir kaut kāda iespēja to darīt un ir pamats to veikt. Maksātnespējas pieteikumu mēs iesniedzam tikai tad, kad ir izmēģinātas visas iespējas. Taču tajā situācijā, kādā atradās Krājbanka, labāka risinājuma nebija.
– Raimonds Pauls, kā viņš pats izsakās, ir dziļā fuktukā – viņam Krājbankā noguldīts teju vai miljons eiro. Vai viņš šo naudu ir zaudējis? Kas ir tie, kas ir dabūjuši naudu no bankas atpakaļ?
– Tie, kas dabūja visu savu naudu, ir lielākā daļa noguldītāju – 99,8 procenti – tie, kam bankā nebija vairāk par 70 tūkstošiem latu.
– Un, ja virs 70 tūkstošiem?
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/68365-brazovskis-nejutos-vainigs-par-parex-un-krajbankas-likteni.htm
