Century21 prognozē kārtējo cenu kritumu
Century21 prognozē kārtējo cenu kritumu
Tieši pirms gada, 2009. gada septembrī, Latvijas tirgus sasniedza savu minimālo punktu krīzes periodā - EUR 455/m2. 2010. gada jūlijā-augustā vidējā viena kvadrātmetra vērtība sērijveida dzīvokļiem Rīgā sastādīja jau EUR 580/m2. Tas nozīmē, ka tirgus gada laikā izauga par 27 %. Uz šodienu tas ir pats augstākais rādītājs pasaulē.
Taču nekas nav mūžīgs. Trešais 2010. gada kvartāls nodemonstrēja jaunas tendences.
Vispār šajā kvartālā tirgus pastāvīgi mūs pārsteidza: ar nepieredzētu dalībnieku aktivitātes uzsitumu jūlijā, ar bezprecedenta šīs aktivitātes kritumu septembrī, ar progresīvu Latvijas iedzīvotāju optimisma pieaugumu attiecībā uz savas attīstības perspektīvām, kā arī ar baumām par to, ka ārzemnieki masveidā uzpirks lauku un mežu lietojamplatības. Ne mazāk pārsteidzoši bija arī tas, ka, neskatoties uz optimismu un darījumu skaita palielināšanos, tirgus pirmo reizi gada laikā ne vien apturēja savu kāpinājumu, bet arī nodemonstrēja noteiktas tendences uz samazinājumu. Aplūkojamā periodā tirgu ietekmēja divi noteicošie pamata notikumi – Likuma par Latvijas imigrāciju grozījumu likumiskā kārtībā spēkā stāšanās, kuri sniedz investoriem tiesības saņemt pagaidu apmešanās atļauju un piedalīties Latvijas 10. Saeimas vēlēšanās.
2002. gada 1. jūlijā LR stājās spēkā grozījumi Likumā par imigrāciju, uz kuriem lielas cerības bija gan pašā Latvijā, gan arī ārzemēs. Saskaņā ar šiem grozījumiem, laicīgu, piecu gadu apmešanās atļauju Latvijā (lasi – Šengenas zonā) var saņemt tie ārzemju investori, kuri nopirks nekustamo īpašumu valstī (par summu, kura sastāda ne mazāk kā 100 000 latu – Rīgā un Rīgas reģionā vai Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī; par summu, kura sastāda ne mazāk kā 50 000 latu – citās vietās). Pie tam uz īpašumu, kurš iegādāts līdz 1. jūlijam, likuma spēks netiek attiecināts.
Novērotāji aprēķināja, ka, ņemot vērā pieņemtos norādītos Likuma grozījumus, nekustamā īpašuma tirgus Latvijā tuvākajā perspektīvā ir nolemts uz strauju cenu kāpumu, sakarā ar ko daudzi, kuri atlika nekustamā īpašuma pirkšanu uz tuvāko nākotni, steidzās veikt darījumus jau jūlijā. Tika fiksēta interese arī no spekulantu puses. Rezultātā Rīgā vien tika veikti 495 darījumi ar dzīvokļiem – tas ir pats augstākais rādītājs gan 2010., gan 2009. gada laikā. Salīdzinājumam – jūnijā galvaspilsētā tika reģistrēti 309 darījumi. Nedaudz ar apsteidzi nospēlēja zemes pircēji – kadastrā spēlētāju aktivitātes uzsitums zemes tirgū tika fiksēts 2010. gada jūnijā. Šajā mēnesī tiks veikti 42 darījumi ar pilsētas iedalītiem zemes gabaliem – divreiz vairāk nekā maijā. Runa, proti, ir par Rīgu, kura ir vairāk likvīds tirgus. Apmēram tā pati tendence saglabājās arī augustā – 372 dzīvokļu pirkumi – otrais rezultāts tekošā gadā.
Jūlijā pirka pamatā vietējie iedzīvotāji. Krievijas iedzīvotāji, kuri izvēlas vasarā pirkt kūrorta nekustamo īpašumu, īpašu aktivitāti neizrādīja. Jūrmalā, būs vietā teikt, šajā mēnesī tika fiksēts minimālais dzīvokļu darījumu skaits visa gada laikā – pavisam 5 – un ierastais māju pārdošanas skaits – 15. Tiesa gan, augustā, pēc vēl nebijuša vēriena ziņā mūzikas festivāla „Jaunais Vilnis” sarīkošanas, pircēju struktūra nedaudz mainījās Krievijas iedzīvotāju labā. Par to liecina arī Jūrmalas darījumu statistika – 23 dzīvokļi un 21 māja.
Taču vasaras pircēji, kuri tiecās apsteigt cenu pieaugumu, šoreiz kļūdījās – jūlijā un augustā cenas Rīgā praktiski nepaaugstinājās – tās svārstījās līmenī EUR 580 par 1 kv.m.
Septembrī pirkumu skaits Rīgā kritās līdz minimālajam līmenim visā krīzes perioda laikā – 187! Tik zems tas nebija pat Lielā cenu sabrukuma periodā 2008. gadā. Acīmredzot, jūlijā un augustā, ņemot vērā augstākminētos apstākļus, notika visvairāk darījumu, kuriem bija jānotiek nākamajos mēnešos. Tādēļ septembrī notika aktivitātes kritums. Taču piedāvājumu apjoms palika augsts. Pārkāpjot robežu EUR 550/m2, tirgus varēja pieņemt diezgan lielu nekustamā īpašuma objektu skaitu, kuri iegādāti līdz 2003.-2004. g., taču pārstrādāt šo apjomu, ņemot vērā pazeminājušos pirkumu līmeni, tas nespēja. Cenas atkāpās par soli atpakaļ. Tas bija neliels, bet tomēr solis – kvadrātmetrs palika lētāks par 0,4 % un atkal sastādīja 578 eiro. Šādā veidā tirgus pabeidza gada progresīvo virzību uz augšu.
Pēc "Century21" ekspertu prognozēm – tuvākajā perspektīvā Latvijā kvadrātmetrs visdrīzāk paliks lētāks. Tas būs nevis sabrukuma kritums, kā divus gadus atpakaļ, bet drīzāk pakāpenisks cenu samazinājums līdz februāra līmenim EUR550/m2. Šī robeža, pēc kuras no tirgus jāaiziet objektiem, kuri tika iegādāti 2003.-2004.g. un kad acīmredzot atgriezīsies tie dalībnieki (0,5% iedzīvotāju), kuri nespēja pārkāpt šai psiholoģiski svarīgai atzīmei un aizgāja no tirgus šī gada pavasara sākumā. Tad tirgum radīsies jauna iespēja izvērsties uz pieauguma pusi. Pārējais, kā tas jau sen ir kļuvis par Latvijas tradīciju, būs atkarīgs no valdības darbībām un kopējās ekonomiskās situācijas attīstības valstī.
Samazinājuma tendence jau ir parādījusies kūrorta nekustamā īpašuma tirgū, kuram principā ir raksturīgs sezonas raksturs. Ja līdz septembrim cenas uz jauniem Jūrmalas projektiem turējās kā minimums EUR2’000/m2 līmenī un pat jūlijā un augustā nenozīmīgi pieauga, tad septembrī tika piefiksēta atrite līdz EUR1’800-1’700. Vidzemes piekrastē (Carnikava – Saulkrasti u.c.) cenas samazinājās līdz EUR1’400-1’200/m2. T.i., apbūvētāji beidzot saprata, ka Baltijas piekraste tomēr nav debeszila piekraste, nolaidās no zemes no debesīm un kūrorta nekustamā īpašuma tirgus pakāpeniski sāka iegūt reālas iezīmes. Acīmredzot apgaismība nāks arī otrējā mājokļa tirgū.
Pagājušā vasara iezīmējas arī ar pircēju intereses palielinājumu pret Latvijas lauksaimniecības un meža objektiem. Un ne tikai ar intereses palielinājumu, bet arī ar reālo pirkumu skaita pieaugumu. Pēc Zemesgrāmatas datiem, augustā tika noslēgti 240 darījumi, kuru objekts bija zeme, bet oktobrī – 246. It kā nekas īpašs – nedaudz vairāk par vidējo. Bez tam, janvārī, februārī un martā tika veikts daudz vairāk zemes darījumu - 469, 267 un 302 attiecīgi. Taču, ja apskatīsim to struktūru, tad kļūst saprotama panika, kura pārņēma zemkopības ministru Jāni Duklavu: zemi vasarā un agrā rudenī pārsvarā pirka ārzemnieki. Šī gada pirmajā pusē viņi jau iepirka 15 000 ha aramas un citas l/s zemes (pārsvarā Ludzas un Rēzeknes novados). Pēc novērotāju viedokļa, vasaras beigās šī tendence atjaunojās ar nebijušu spēku (kaut arī precīzi darījumu apjoma dati netiek nosaukti).
Pēc zemkopības ministra viedokļa, kura vārdus citē avīze Neatkarīgā Rīta Avīze, ja arī tālāk tā turpināsies, tad drīzumā zemniekiem nāksies nomāt zemes gabalus no ārvalstu īpašniekiem. Tas apdraud īpaši tāpēc, ka no 2011. gada 1. maija tiks noņemti visi ārvalstnieku – Eiropas Savienības pilsoņu, zemju pirkšanas ierobežojumi. Sakarā ar to, ministrs jau šodien plāno vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu pagarināt l/s īpašumu pārdošanas ierobežojumu termiņu par trim gadiem.
Pēc sausas vasaras un graudu ražas bojāejas Eiropā, lauksaimniecības zemes kļūst par intereses objektu no dažādu pasaules valstu investoru puses. Sakarā ar ko, minētā Latvijas statistikā nav nekā dīvaina. Taču valstī pastāv arī cita problēma –mēroga ziņā, milzīgs pamesto lauksaimniecības zemju skaits – pēc oficiāliem datiem – ne mazāk par 100 tūkst. ha. Tieši šīs zemes atrodas banku īpašumā (bijušais ķīlas īpašums), vai arī tās vienkārši pameta saimnieki, kuriem nav izdevīgi nodarboties ar lauksaimniecības ražošanu mūsdienu apstākļos (pamatā, kredītu un subsīdiju neesamības dēļ). Vispirms, šīs zemes paredzētas pārdošanai. Tātad, mums ir izredzes jau nākamgad konstatēt ražošanas atdzīvināšanu, piemēram, graudu, kas reāli izveidos papildus darba vietas. Var prognozēt arī zemes tirgus un ar tā saistītās rūpniecības aktivizāciju. Tas viss liecina par to, ka krīze, kaut arī stingri, bet tomēr nostāda Latvijas ekonomiku no galvas uz kājām.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1752
