Dienas Bizness apkopo gada nozīmīgākās būves Latvijā
Vēsma Lēvalde, Zanda Zablovska, Lāsma Vaivare, Ingrīda Drazdovska, 2013. gada 10. decembris
Šogad gan galvaspilsētā, gan reģionos uz kopējā būvniecības fona izceļas kultūras un publiskās ārtelpas uzlabošanas projekti; reģionos ir uzbūvēti vairāki ražošanas kompleksi, pielikts punkts nozīmīgu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecībai.
Salīdzinot ar t.s. treknajiem gadiem, būvniecības aktivitāte Rīgā vēl krietni atpaliek, tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ekspluatācijā nodoti vairāki nozīmīgi projekti. Rīgas pilsētas būvvaldes dati liecina, ka līdz oktobra beigām izsniegti 598 akti par būvju un ēku pieņemšanu ekspluatācijā, kamēr pērn gadā kopumā tika izsniegti 783 šādi akti. Lielākās investīcijas ieguldītas satiksmes infrastruktūras projektos, sakārtotas arī vairākas publiskas teritorijas (Spīķeri, Ziemļblāzma) un rekonstruēti slimnīcu korpusi.
Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu. Bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, turklāt pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes.
Kultūras infrastruktūru šogad papildinājušas būves Rēzeknē un Daugavpilī, kuras dod pievienoto vērtību ne tikai Latgales reģionam, bet valstij kopumā. Rēzeknē maijā durvis vēra pirmais reģionālais daudzfunkcionālais centrs jeb Latgales vēstniecība Gors. Savukārt Daugavpils cietokšņa teritorijā pavasarī tika atklāts daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs – pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko centrs.
Arī infrastruktūras objektu būvniecība lielos apjomos šogad notikusi tieši Latgales reģionā, kas daudzējādā ziņā iespējams, pateicoties ES līdzfinansējumam. Saistībā ar potenciālo tirgus izaugsmi iezīmējas arī problēma – neskaidrība par nākamā ES fondu plānošanas periodā pieejamo finansējumu.
Mākslīgā distanču slēpošanas trase Siguldā, daudzfunkcionāla sporta halle Salaspilī, mūzikas skola Valmierā, – Vidzemē top būves topošajiem un esošajiem savas jomas profesionāļiem.
Vidzemes pusē atklāts arī lielākais jaunizbūvētais autoceļa posms kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Autoceļa Tīnūži – Koknese būvniecība tika sākta 2009.gadā, vienlaikus īstenojot divus objektus, no kuriem vienu būvēja SIA Binders, otru – pilnsabiedrība Kokneses ceļš, ko veido kompānijas 8 CBR, Strabag un Rīgas tilti. Kopumā tika izbūvēti un rekonstruēti 60 kilometri autoceļa, desmit divlīmeņu satiksmes mezgli, izbūvēti un rekonstruēti tilti un blakus ceļi. Projekta kopējās izmaksas ir ap 66 milj. Ls, no kurām 85% tika līdzfinansēti no Kohēzijas fonda.
Būvniecības līderis Zemgalē šogad bijusi Jelgava ar lielāko privāto investīciju projektu – biomasas koģenerācijas staciju Fortum. Somijas energokompānijas Fortum grupas uzņēmuma SIA Fortum Jelgava biomasas koģenerācijas stacijas būvniecībā šogad ieguldījusi 76 miljonus eiro jeb 53,4 milj. latu.
To, ka Zemgale ir zemnieku citadele, apliecina lielais skaits lauksaimnieciskajā ražošanā nozīmīgu objektu. Vairāk nekā trīs miljonus latu izmaksājis Agrofirmas Tērvete piensaimniecības komplekss. Turklāt vēl gandrīz tikpat plānots ieguldīt nākamgad kompleksa otrajā kārtā. Agrofirma būvējusi arī biogāzes ražotni, kuras II kārta taps nākamgad. Dobeles dzirnavnieks šogad atklāja spageti ražotni, kurā ieguldīts ap miljonu eiro. Vairāk nekā 600 tūkst.Ls ieguldīti graudu torņos Jaunbērzes SIA Lauku Agro. Vairākos novados būvētas mēslu krātuves, kaltes, rekonstruētas kūtis.
Plašāk par nozīmīgākajām šā gada būvēm Latvijā lasiet šodienas laikrakstā Dienas Bizness!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/dienas-bizness-apkopo-gada-nozimigakas-buves-latvija-406459
