Dienvidu tiltam grib meklēt lētāku būvnieku
Antra Gabre
Dienvidu tilta būvnieka piedāvātās izmaksas neapmierina Rīgas domi, tāpēc sāktas pārrunas par līguma laušanu ar uzņēmumu Transport Systems. «Strīds nav par finanšu piesaisti tilta trešās kārtas būvniecībai, bet par summu.
Pašvaldība cer, ka izdosies līgumu izbeigt bez soda sankcijām,» saka Rīgas mēra Nila Ušakova padomniece Anna Kononova. Pašlaik netiek izpausts, kādas varētu būt soda sankcijas, ja pašvaldībai neizdosies lauzt līgumu tā, kā iecerēts.
Pagaidām zināms vien tas, ka, ņemot vērā līgumā paredzētos inflācijas un deflācijas koeficientus, abas puses nenonāca pie kompromisa par būvdarbu izmaksām. Neatkarīgā jau 2009. gada nogalē izteica aizdomas, ka būvkompānijas (tolaik tās nosaukums bija akciju sabiedrība Dienvidu tilts) solītais 14 miljonu latu lielais ietaupījums nozīmē neko citu kā līguma nosacījumu izpildi, nevis būvnieku peļņas daļas samazinājumu, tādējādi tiešām reāli samazinot tilta celtniecības izmaksas.
Šobrīd informācija ir skopa, jo arī Rīgas domes Satiksmes departamentā, kas slēdzis līgumu ar būvnieku, neko daudz nestāsta. Departamenta komunikācijas speciāliste Ilze Dišlere vakar Neatkarīgajai neatbildēja konkrēti, kādas soda sankcijas līgumā ir noteiktas. «Pašlaik notiek pārrunas, kā Rīgas mērs jau teica, un nevar konkrētāk pateikt par soda sankcijām,» viņa sacīja.
Vismaz 2009. gadā būvniekfirmas vadītājs Guntis Rāvis solīja Rīgas domes maksājumu slogu par Dienvidu tiltu atvieglot, kompensējot pievienotās vērtības nodokļa likmes pieaugumu no 18 uz 21 procentu. Neatkarīgā aplēsa, ka šī summa varētu būt četri miljoni latu. Taču saskaņā ar ekspertu slēdzienu riski, kas saistīti ar nodokļu, nodevu u. tml. maksājumu kāpumu, jāsedz darbu izpildītājam, tāpēc G. Rāvja solījums nebija nekas unikāls. Savukārt 10 miljonu latu izmaksu samazinājumu pašvaldībai veidoja būvniecības izmaksu deflācijas koeficients. Jebkuras cenu svārstības arī šajā pozīcijā jau ir paredzētas līgumā kā inflācijas un deflācijas koeficients un tāpēc obligāti izpildāmas, Neatkarīgā tolaik noskaidroja Satiksmes departamentā. Uzņēmējs reāli zaudētu savu peļņas daļu, ja līgumā nebūtu paredzēts deflācijas koeficients. Taču 2009. gada novembrī Rīgas domes vadība ziņu par tilta izmaksu samazinājumu pavēstīja bez izsmeļošāka skaidrojuma, uz kā rēķina tas tiks darīts. Vakar N. Ušakovs norādīja, ka domstarpības ar būvnieku radušās par to, kur ir deflācija un kur – inflācija.
Saskaņā ar līguma nosacījumiem tiltam ar visiem pievedceļiem vajadzētu būt gatavam 2012. gadā, taču trešās kārtas jeb Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecība tika pārtraukta jau pagājušajā vasarā. Iemesls – naudas trūkums. Līdz šim par trešās kārtas būvdarbiem samaksāts tikai par nelielu izpildīto darbu apjomu.
Ar cerību, ka pašvaldībai izdosies izvairīties no soda sankcijām, tiek solīts, ka uzreiz pēc līguma laušanas izsludinās jaunu konkursu un būs iespējams nekavēt paredzētos būvniecības termiņus. Rīgas mērs pieļāva, ka jau septembrī varētu izsludināt jaunu konkursu.
Uzņēmuma Transport Systems pārstāve Kristīne Zeltiņa aģentūrai BNS atzinusi, ka par līguma laušanu uzņēmums ir informēts un tas varētu notikt pēc abpusējas vienošanās. Viņa arī izteicās, ka Transport Systems varētu atkārtoti pieteikties konkursā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/latvija/riga/53048-dienvidu-tiltam-grib-meklet-letaku-buvnieku.htm
