Iegulda mājokļos savu naudu
Septembrī turpinājās ļoti lēnā, bet neatlaidīgā cenu palielināšanās Rīgas standartapbūves mājokļiem.
Latvija izceļas kā viena no tikai četrām ES dalībvalstīm, kur mājokļu cenas šā gada 2. ceturksnī bijušas zemākas nekā pagājušā gada vidū. Latvijas rādītājs ir –4,4%, kamēr Igaunija izceļas ar +10,5%, un arī Lietuvai tikuši +3,5%. Triju turpmāko mēnešu laikā mājokļu cenu izmaiņas Latvijā slīdējušas pa tām pašām sliedēm: padomju laiku apbūvei mazliet uz augšu un jaunbūvēm stipri vien uz leju. Cenu izmaiņu pretējo virzību izskaidro tas, ka padomju laiku apbūve pienākas vietējiem iedzīvotājiem, bet jaunie projekti – ārzemju spekulantiem un Šengenas zonas uzturēšanās atļauju pircējiem. Kopš darījumi ar uzturēšanās atļaujām apturēti, darījumi jauno un kapitāli atjaunoto mājokļu segmentā sliecas uz nulli.
Jauno mājokļu piesaistītās naudas ieplūdes apturēšana varētu būt galvenais iemesls, kāpēc standartapbūves mājokļu cenu pieaugums krietni sabremzējies. Ober Haus par mājokļu cenu summāro pieaugumu laikā no 2014. gada septembra līdz šā gada septembrim uzrāda tikai +3 eiro par kvadrātmetru, kamēr analogā laika periodā starp 2103. un 2014. gadu bijuši +49 eiro. Līdzīgi kā Ober Haus rēķina Arco Real Estate (attiecīgi +9 un + 35 eiro), bet aprēķinos ar +38 un + 35 eiro bremzēšana neparādās. Atšķirības cenu novērtējumā varētu izskaidrot ar atšķirībām firmu specializācijā darījumos ar dažādiem objektiem standartapbūves ietvaros.
Cenu pieaugums pēc kārtas vairākus periodus, skatoties no septembra līdz septembrim, neizslēdz cenu lejupeju atsevišķos mēnešos. Iepriekšējo reizi tie bija 2014. gada nogales mēneši, bet tālāk līdz šā gada septembrim noturējies cenu kāpums. Tas apsteidz oficiālo inflācijas rādītāju, kurā nekustamā īpašuma komponenta nemaz nav. Cilvēku ikdienas, tajā skaitā mājokļu, uzturēšanas izdevumi statistiķu novērtējumā svārstoties ap nulli. Tieši nulli nedrīkst izmantot dalīšanas darbībās, ar kurām tiek iegūti salīdzinājumi cenu pieaugumiem dažādām precēm un pakalpojumiem, bet nullei ļoti tuvus skaitļus izmantot par dalītājiem drīkst, kaut gan tad šādi salīdzinājumi iznāk ļoti nestabili vai patvaļīgi.
Uzmanību nullei tuvo izmaiņu salīdzināšanas paradoksam pievērsa Swedbank valdes loceklis Reinis Rubenis. Proti, ka banku noguldījumu ienesīgums šobrīd ir tik tuvs nullei, ka pat tagadējais standartapbūves cenu pieaugums matemātiski dod bezgalīgi lielāku ienesīgumu nekā naudas turēšana bankā. Tas šķiet ticams iemesls, kāpēc cilvēki ir vairāk tendēti nekustamos īpašumus pirkt nekā pārdot. Neviens, protams, nedomā ne par kādām bezgalībām, bet par kaut cik drošu naudas saglabāšanu brīdim, kad naudu vajadzēs. Lielais jautājums ir tāds, vai šādiem ieguldītājiem pietiek naudas blokmāju sabrukšanas attālināšanai. Ja ne, tad nāksies paļauties tikai uz veiksmi, pārdodot dzīvokli neilgi pirms tam, kad atklājas problēmas mājā, kurā šis dzīvoklis atrodas.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/153606-iegulda-majoklos-savu-naudu.htm
