Izmaksas nezina
Kā ziņots, Rail Baltica jeb tā sauktā Ziemeļu–dienvidu dzelzceļa koridora attīstībā Latvija iesaistījās pirms vairākiem gadiem, projekts iekļauts Eiropas Savienības prioritāro 30 projektu jeb Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmā. Pirmajā Rail Baltica posmā modernizēs sliedes posmā Tallina–Kauņa, otrajā – izbūvēs Eiropas standarta līnijas, izveidojot ātrgaitas vilcienu satiksmi, kas savienos Helsinkus ar Berlīni. Pirmā posma īstenošanu Latvija krīzes gados iesaldēja, solot darbus atsākt šogad, bet otrais posms ir izpētes stadijā. Eiropas Komisija (EK) gan bažījas par Latvijas ieinteresētību Rail Baltica projektā, ņemot vērā kavēšanos atsākt pirmā posma darbus un arī Latvijas sarunas par ātrgaitas vilcienu maršruta Rīga–Maskava jeb tā sauktā Rietumu–austrumu koridora attīstību. Sarunas sāktas Valsts prezidenta vizītē Maskavā pērn beigās, bet Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina vizītes laikā Latvijā šajās dienās jau panākta vienošanās par konkrētām lietām, preses konferencē ceturtdien paziņoja U. Augulis. Būšot kopīga darba grupa. Jautāti, cik izmaksās šādas līnijas izveide un vai Latvija to varēs atļauties, A. Kampars noteica, ka to abas puses vērtēs, tiks piedāvāti vairāki varianti. "Kad saņemsim izmaksu aprēķinus, tad pieņemsim konkrētus lēmumus par koridora attīstību," piebilda I. Ļevitins, neizslēdzot, ka projektā varētu iesaistīt arī privāto naudu, kā tas bija, piemēram, ātrvilciena līnijā Helsinki–Sanktpēterburga. Vēl abu valstu transporta ministri šajās dienās vienojušies par mērķi starp Rīgu un Maskavu attīstīt četru joslu ātrgaitas automaģistrāles.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=08.04.2011
