Jānis Miezeris: Par uzturēšanās atļaujām un investīcijām Rīgas reģionā
Informāciju sagatavoja Jānis Miezeris, Rīgas Plānošanas reģiona administrācijas vadītājs.
Kopš izmaiņām Imigrācijas likumā, ar kurām ārvalstu rezidentiem tika dota iespēja saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, veicot ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā, bankās vai iegādājoties nekustamo īpašumus, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) teritorijā netiešā veidā ir investēti vairāk nekā 200 miljoni latu, kas ir vērtējams kā nozīmīgs atbalsts Baltijas lielākā reģiona attīstībai kopumā.
Pēdējo divu gadu laikā, kopš stājas spēkā šie noteikumi, ieguldījumi nekustāmā īpašuma sektorā ir veicinājuši krīzes pārvarēšanu būvniecības un nekustamo īpašumu nozarēs. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2008.gadā šajās nozarēs Rīgā strādāja 45,5 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, savukārt, sākoties krīzei 2009.gadā, darījumi apsīka un šajās nozarēs vairs strādāja gandrīz uz pusi mazāk - vien 28,5 tūkstoši iedzīvotāji.
Jānis Miezeris, Rīgas Plānošanas Reģiona administrācijas vadītājs: "Lai gan šobrīd ir vērojams straujš kāpums būvniecības nozarē par gandrīz 30%, tomēr jāņem vērā, ka nozare tikai sāk atgūties no dziļā krituma krīzes laikā. Nav noslēpums, ka vietējo iedzīvotāju zemās pirktspējas un banku piesardzīgās kreditēšanas politikas dēļ jaunus mājokļus iegādājas tieši Krievijas un NVS valstu iedzīvotāji, kas Rīgas reģionā nodrošina pasūtījumus ne tikai būvniecībā, bet arī ar to saistītiem pakalpojamu nodrošinātājiem, kā, piemēram, arhitektiem, projektētājiem, apzaļumotājiem, būvmateriālu tirgotājiem, ēdināšanas uzņēmumiem, lielveikaliem, ekskluzīvu preču tirgotājiem, bankām un virknei daudzu citu nozaru. Tas savukārt sekmē nozaru izaugsmi un jaunu darbavietu rašanos tajās."
Atslogs tautsaimniecības stimulēšanai ilgtermiņā Ārzemju rezidentu investīcijas ir vērtējamas kā vērtīgs atslogs, raugoties uz tautsaimniecības stimulēšanu ilgtermiņā. Tie ir finanšu līdzekļi, kas nonāk Latvijas ekonomikā, tādā veidā saglabājot esošās un radot jaunas darbavietas ar būvniecību un nekustamajiem īpašumiem nesaistītās nozarēs. Turklāt papildinot valsts budžetu ar nodokļiem no jaunradītajām darbavietām ir iespējams papildus stimulēt tautsaimniecību un nodrošināt stabilitāti tajās, kā arī palielina nodokļu ieņēmumus, kas ir svarīgi sociālo garantiju nodrošināšanai, kā, piemēram, pabalstiem un pensijām.
Atgādinām, ka nerezidentu aktivizēšanās ir stimuls nekustamo īpašumu attīstītājiem investēt līdzekļus arvien vairāk krīzes pārsteigto dzīvokļu māju un ciematu pabeigšanai, kā rezultātā Rīgas reģions kļūst ne tikai sakoptāks, bet arī spēj piesaistīt ārvalstu investorus daudz plašākā mērogā. Pieaugot ārzemnieku skaitam, kuri apmaiņā pret uzturēšanas atļaujām iegādājas nekustamo īpašumu, pieaug arī prasības pēc sakārtotas infrastruktūras. Līdz ar to jaunie nekustāmo īpašumu projekti jau sākotnēji tiek būvēti ņemot vērā mūsdienīgākos risinājumus, domājot par iedzīvotāju dzīves kvalitāti arī pēc vairākiem gadu desmitiem, nevis dzenoties pēc straujas peļņas, kā tas bieži vien tika novērots pirms krīzes gados, kad tika attīstīti tā sauktie "pļavu ciematu" projekti.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=11.09.2012
