Kas patiesībā saimnieko Ķirsonmuižā?
Gunāra Ķirsona bijušajam īpašumam pie Riekstu kalna Vestienas pagastā (tagadējā Madonas novadā) atkal mainījušies īpašnieki. Kā uz to raugās pašvaldība pagasta pārvaldnieka Artūra Vīles Bērziņa personā?
– Kamēr pastāvēs Latvijas Republika un privātīpašumi, to īpašnieki neizbēgami mainīsies. Protams, tad rodas jautājumi, kā rokās īpašumi nonāk un ko šie īpašnieki darīs. Būtu jau labāk, ja Latvijas zeme paliktu latviešiem, bet dzīve rāda, ka noturēt īpašumus ir smagi. Tā arī Vestienas pagasta zeme aiziet gan dāņiem un vāciešiem, gan tagad arī Krievijas pilsoņiem.
– Kā pašvaldība izmanto savas pirmpirkuma tiesības uz pārdošanā laistajiem īpašumiem?
– Šīs tiesības pilnā mērā attiecas uz īpašumiem apdzīvotās vietās, kur iespējams pierādīt, ka zeme un ēkas nepieciešamas pašvaldības funkciju veikšanai. Vēl mēs varētu pretendēt uz mežiem, bet ne uz lauksaimniecības zemi. Tomēr šis jautājums vairs nav aktuāls, jo pēdējā laikā nav manīti darījumi ar zemi par tās kadastrālo vērtību. Zemes cena iet uz 1000 latiem par hektāru.
– Par kādu cenu jūs varējāt atpirkt Ķirsona kunga īpašumu?
– Par diviem miljoniem latu. Tā ir ceturtā daļa no Madonas novada (trešā lielākā novada Latvijā) gada budžeta, bet ar Vestienas pagasta budžetu šādam īpašumam nevar ne tuvumā rādīties.
– Raksturojiet, lūdzu, šo īpašumu tiem, kuri to nav redzējuši.
– Grezns īpašums, tāpēc jau saukts arī par Ķirsonmuižu, ar apmēram 200 hektāriem zemes. Atrodas pie Riekstu kalna, apmēram kilometru no Gaiziņa. Būvdarbi tur sākās ap 2002. gadu un beidzās 2008. gadā. Jau šie gadskaitļi parāda, cik ļoti Ķirsona kungam nepaveicās. Viesnīcas atvēršana sakrita ar ekonomisko krīzi. Diez vai tieši šī viesnīca izputināja Ķirsona kungu, kuram bija arī citi projekti, kas sevi neattaisnoja.
– No pašvaldības viedokļa, ar Ķirsonmuižu taču viss bija kārtībā?
– Jā, celtniecības laikā tur strādāja līdz 70 cilvēku, tajā skaitā apmēram 30 vietējo iedzīvotāju. Tas ir daudz pagastā ar pašreizējiem 722 iedzīvotājiem. Pēc būvdarbu beigām nodarbināto skaits samazinājās, bet tikai mazliet, jo viesi brauca un tika apkalpoti. Ar nodokļu maksāšanu nekādu problēmu nebija. No sākuma uz Ķirsona projektu šķībi raudzījās tie, kas piedāvāja apkalpot slēpotājus Gaiziņkalnā, bet beigās izrādījās, ka Ķirsonmuiža piesaista cilvēkus arī Gaiziņam. Savukārt cilvēku plūsma ļāva iekārtot vēl vairākas viesu mājas Vestienā, tāpat auga preču noiets šejienes veikaliņos.
– Kas Ķirsonmuižā notiek tagad?
– Pēc īpašnieku teiktā, notiek remonts. Viesi netiek apkalpoti, bet uz Jauno vilni viesnīca būšot vaļā.
– Cik tālu šī viesnīca atrodas no Jūrmalas?
– Var atbraukt arī pa pusotru stundu, pa divām – mierīgi.
– Ko darīt Vestienā vasarā?
– Baudīt vasaru neskartā dabā. Mums ir ezeri ar tik dzidru ūdeni, ka saskatāms, kas notiek trīs četru metru dziļumā. Ezeros un upītēs atsākuši dzīvot vēži un foreles.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/75316-kas-patiesiba-saimnieko-kirsonmuiza.htm
