Kur novietot auto?
Kur novietot auto?
Romāns Golubevs
Ja vēl pirms pāris gadiem bija jāpieliek ne mazums pūļu un jāiztērē krietna naudas summa, lai kļūtu par garāžas īpašnieku Rīgā, tad tagad ar garāžas atrašanu problēmu vairs nav. Vajadzīga tikai vēlēšanās! Daudzos lielos un visprestižākajos galvaspilsētas garāžu kooperatīvos var atrast desmitiem piedāvājumu.
Par šīm garažām parasti prasa 3000 – 3500 latu. Mazāk populāros Rīgas mikrorajonos „māju personīgajam automobilim” var iegādāties arī par 1 200 – 1 500 latiem.
Ja var ticēt statistikai, padomju laikos Rīgā esot bijuši 105 garāžu kooperatīvi. Šodien internetā ir ziņas par 95 no tiem. Galvaspilsētas kopējais garāžu fonds ir vairāk nekā 45 000 garāžu vienību. Taču tas ir ļoti aptuvens skaitlis. Precīzus datus mūsu redakcijai iegūt neizdevās.
Lai tikai būtu pircējs!
Šoruden garāžu tēmu aktīvi pārrunāj saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli. Rīgas pašvaldība nodokļa paziņojumus garāžu un autostāvvietu īpašniekiem jaunajos daudzdzīvokļu projektos izrakstīja, piemērojot 1,5% likmi no šo objektu kadastra vērtības. Tas izraisīja automašīnu īpašnieku neapmierinātību. Un kas to būtu domājis – viņu iebildumi tika sadzirdēti! Devītās Saeimas deputāti, lai izskatītu likumu, pirms savu pilnvaru beigām nosūtīja pieprasījumu par dzīvojamo telpu likmes piemērošanu garāžām - tas ir, likmes 0,1% apmērā piemērošanu objektiem, kuru kadastra vērtība nepārsniedz 45 000 latu. Un tādu garāžu, kuru kadastra vērtība nepārsniedz 45 000 latu, ir lielāka daļa. Vēl vairāk – tagad Rīgā tikai nedaudzu garāžu vērtība ir lielāka par 2000 latiem. Tātad, lielākajai daļai garāžu īpašnieku maksājums, piemērojot 0,1% likmi garažām, nepārsniegs divus latus (neņemot vērā zemes nodokļa maksājumu).
„Tas ir labi, ka cilvēkiem būs jāmaksā mazāk. Viņiem jau tāpat ir citi svarīgāki izdevumi,” uzskata garāžu īpašnieku kooperatīva „Purvciems-3” priekšsēdētājs Ivans Prepihins. Garāžu īpašnieku kooperatīvs „Purvciems-3” apvieno divas kārtas, un tajā ir 1 330 garāžu (800 – Gunāra Astras ielā, un vēl 530 – Augusta Deglava ielā). Ivans Perepihins apgalvo, ka rudens vidū pusei no Gunāra Astras ielā esošo garāžu īpašniekiem bija izveidojies teritorijas uzturēšanas maksas parāds. „Zaudēju darbu,” tāds ir visizplatītākais nemaksāšanas iemesla paskaidrojums.
Vispārējo finanšu stāvokli valstī tieši atspoguļo arī pieprasījums pēc garažām. Visi žurnāla „m²” un portāla „varianti.lv” korespondenta sarunas partneri norādīja, ka, ja agrākajos gados lielākajā daļā kooperatīvu bija rindas pēc garažām, tad tagad rindas veido tie, kuri vēlas garāžas pārdot. Mūsu sarunas brīdī kooperatīva „Purvciems-3” priekšsēdētājam bija informācija par gandrīz trīsdesmit garažām, kuras vēlējās pārdot to pašreizējie īpašnieki. Arī kooperatīvā „Putnu sala” (1 339 garāžas) aptuveni tāds pats skaits garāžu ir mainījušas īpašniekus vai ir pārdošanai piedāvāto garāžu sarakstā. „Laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam mūsu kooperatīvā piedāvāja pārdot labi ja divas trīs garāžas. Tagad man ir pastāvīgs saraksts, kurā ir vismaz piecas sešas garāžas,” atzina kooperatīva „Lubāna” valdes priekšsēdētājs Gatis Brasavs.
Tikai interneta sludinājumu datubāzēs vien nodaļā „Pārdod” šodien (Rīgā) ir vismaz 500 garāžu. Un tas pat nav viss piedāvājums. Informācija par daļu no objektiem publiskajā telpā neparādās. Garāžu īpašnieki vienkārši informē kooperatīvu valdes par vēlēšanos pārdot savu garāžu, un, ja uzrodas potenciāls pircējs, valdes to iepazīstina ar pilnu piedāvājumu sarakstu. Vēl viena daļa garāžu (it īpaši daudzstāvu un labi apsargājamos garāžu kooperatīvos) jau sen tiek izmantotas nevis mašīnu novietošanai, bet gan kā noliktavas.
Nolaisties no debesīm uz zemes
Pieci līdz astoņi vai pat deviņi tūkstoši latu – tādas vēl tikai pirms trim gadiem bija garāžu cenas darījumos ar garažām daudzstāvu garažās Purvciemā un Pļavniekos. Lielākajā daļā pārējo kooperatīvu cenas bija pieticīgākas, taču 3 500 – 4 500 latus garāžu pārdevēji praktiski dabūja visur. „Aizmirstiet tās cenas,” atgaiņājas eksperti, kas redz pašreizējos darījumos figurējošās cenas. Taču, nē! Joprojām sludinājumos var redzēt piedāvājumus par pieciem, septiņiem un pat par astoņiem tūkstošiem latu (piemēram, kooperatīvā A.Deglava ielā 75). Argumenti? „Man nevajag peļņu! Es tikai gribu dabūt to, ko pats samaksāju cenu pīķa laikā!” Tikai tādu pircēju, kas maksātu šādas summas par garāžu, pat ar uguni neatrast.
Tajā pašā Purvciemā un Pļavniekos normālas garāžas pārdod par 2 800 līdz 3 300 latiem. Paaugstināt cenu pašreizējā tirgū ir nereāli. „Pat absolūti jaunas garāžas bez apdares kompleksā Pūces ielā 32a (tajā būvē 31 garāžu) ir pieejamas pircējiem par cenu, sākot ar 2 000 latiem,” stāsta to īpašnieks Igors. Pieskaitiet pirkumam zemes cenu (22 m² zem garāžas plus 22 m² servitūta daļas) un iegūsiet galīgo summu – sākot no 2 770 latiem. Pat ja pieskaita apdares izdevumus, šāda garāža izmaksās mazāk par 3 500 latiem.
Citos lielajos Rīgas mikrorajonos – Krasta ielas, Imantas, Mežciema, Ziepniekkalna, Zolitūdes un Sarkandaugavas dzīvojamos masīvos – garāžu cenas svārstās robežās no 1 800 līdz 3 000 latiem. Var atrast arī vēl lētākus piedāvājumus – par 1 500 un pat par 1 200 latiem. Daudz kas ir atkarīgs no zemes īpašuma tiesībām. Turklāt garāžu segmentā ir vērojama tāda pati tendence kā mājokļu tirgū: mikrorajonos, kur ir vislētākie dzīvokļi, piemēram, Bolderājā un Mangaļos, arī garāžu cenas ir zemākas.
Pievērsiet uzmanību!
Ažiotāžas pieprasījumā pēc garāžām šodien, protams, nav. Divi trīs pārdoti objekti mēnesī lielā garāžu kooperatīvā, lūk, tāda ir tirgus realitāte! Tādēļ tiem pircējiem, kam vajadzīga garāža, ir visas iespējas nesteidzīgi un apdomīgi sameklēt vislabāko piedāvājumu. „Bez šaubām, tagad daudzi atstāj mašīnu pa nakti uz ielas. Tas ir viņu lēmums. Taču, ja tavs auto – BMW vai Mercedes – ir auto zagļu populārāko objektu „sarakstā” un pāris reižu mēnesī tavam auto noņems spoguļus, oriģinālo disku vākus vai „parkošanās sensorus”, tad pats no sevis radīsies jautājums, vai labāk tomēr nebūtu nopirkt garāžu,” argumentus par labu garāžas iegādei nosauc Gatis Brasavs.
Ir tikai loģiski, ka garāžas izvēlas kooperatīvos, kas atrodas iespējami tuvāk potenciāla pircēja dzīvesvietai. Tiem, kuri šādam pirkumam „briest” pirmo reizi, tad arī adresējam garāžu kooperatīva „Putnu Sala” valdes priekšsēdētāja Eduarda Gellera ieteikumus.
- Izvēloties garāžu, uzmanība vispirms jāpievērš tās stāvoklim: kad un no kādiem materiāliem tā ir būvēta. Svarīgs ir jumta materiāls. Ja tas ir no koka un pats garāžu kooperatīvs ir būvēts pirms 40–50 gadiem, tad jumts, visticamāk, būs jāmaina. Drošāks un praktiskāks ir vai nu dzelzsbetona paneļu segums, vai monolītbetona jumts.
- Mūsu mitrajā klimatā ir svarīgi, lai garāža būtu saules pusē. Agrāk ļoti populāras bija garāžas ar pagrabu vai remonta bedri. Tomēr pagājušajā ziemā daudzas šādas garāžas pieplūda ar ūdeni, kaut arī bija veikta hidroizolācija, un to īpašniekiem vajadzēja sūknēt laukā ūdeni.
- Jānovērtē arī vārtu stāvoklis. Jaunu visvienkāršākā modeļa dzelzs vērtņu uzstādīšana izmaksās aptuveni 200–250 latus. No liekta metāla un no iekšpuses ar vati siltināti vārti ar ventilācijas atverēm maksās 400 latus. Ja vēlaties ieviest ideālu kārtību, sienu apmešana un grīdas izlīdzināšana izmaksās vēl 200–300 latus. Es nosaucu tos izdevumus, kuri jāņem vērā, kad sāksiet apsvērt, vai pirkt lētāku, bet sliktākā stāvoklī esošu garāžu, vai arī dārgāku, kas neprasīs papildu ieguldījumus.
- Ir arī citi būtiski jautājumi. Lielākajā daļā garāžu kooperatīvu garāžas pircējs iegūs paju, tas ir, kompleksa domājamo daļu. Kopš 2005. gada saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu kooperatīvi ir ieguvuši tiesības privatizēt zem kooperatīviem esošo valstij vai pašvaldībai piederošo zemi. Ja privatizācija vai atsavināšana ir jau pabeigta, garāžu noformēs Zemesgrāmatā kā atsevišķu nekustamā īpašuma objektu ar tai pienākošos domājamo zemes daļu. Šādas garāžas, protams, maksā par 700 līdz 1 000 latiem dārgāk nekā garāžas, kuru īpašnieki nav veikuši atsavināšanas procedūru.
- Visai sarežģīta un „slidena” ir situācija, ja garāža ir kooperatīvā, kas ir uz privātās zemes. No vienas puses, šādu garāžu īpašniekiem nav jāmaksā zemes nodoklis. No otras puses, – 2011. gadā beidzas nomas likmju ierobežojumi, pašlaik noma nevar pārsniegt 25% no iepriekšējā gada maksājuma. Un tas, cik tad vēlēsies saņemt zemes īpašnieks, ir jautājums.
- Un beidzamais. Pēc garāžas nopirkšanas svarīga izdevumu daļa ir garāžas uzturēšanas izdevumi. Kooperatīva „Purvciems-3” pirmajā kārtā uzturēšanas gada maksa ir 85 lati, otrajā kārtā – 94 lati, „Lubānas garāžā” – 72 lati, „Putnu salā” – 60 lati (ja garāžu jau ir privatizējusi privātpersona)… Rīgā ir kooperatīvi, kur uzturēšanas gada maksa sasniedz 250 un arī 300 latus. Tikai nedaudzi no šodienas pircējiem ir gatavi maksāt šādus papildu izdevumus. Šajā finanšu situācijā, šķiet, saprātīgāk ir turēt mašīnu maksas autostāvvietā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1773
