Lielupes osta turpina attīstības ceļu
Pirms dažiem gadiem Lielupes ostas pārvalde sev izvirzīja ambiciozus mērķus – kļūt par populāru pieturas punktu pasaules un vietējiem burātājiem, konkurējot ar citām, tostarp Rīgas, jahtu ostām.
Kā pamatuzdevums šo mērķu sasniegšanai tika izvirzīta kuģošanas kanāla padziļināšana un sistemātiska uzturēšana, kā arī navigācijas zīmju uzstādīšana, kas dotu iespēju droši ostā ienākt un no tās iziet jahtām jebkuros laika apstākļos un diennakts stundā.
Papildu bojas un lielāks dziļums
Lielupes straume ir nepastāvīga – var teikt, ka šai dižajai upei ir savi untumi, kas ne vienmēr saskan ar cilvēku domām – upe bieži maina plūduma līniju, veido sanesumus un sēkļus, tāpēc kuģošanas kanāla uzturēšana un iezīmēšana prasa sistemātisku darbu un uzraudzību. Arī šopavasar, tik līdz Lielupē izgāja ledus, Lielupes ostas pārvalde sadarbībā ar Jūras administrāciju veica upes gultnes inspekciju un esošās situācijas izpēti. Lielupes ostas pārvaldnieks Bruno Plinta klāsta: «Veicot kārtējos mērījumus, secinājām, ka kuģu ceļš pēc ziemas un pavasara ledus iešanas ir saglabājies labā stāvoklī. Patlaban tā dziļums vidēji ir 3,2 metri. Atgādināšu, ka pirms dažiem gadiem kuģu kanāla trase tika mainīta, jaunajā ir vairāk respektētas upes straumju īpatnības. Līdz ar to padziļināšana vairs neatgādina cīņu ar vējdzirnavām, bet gan dod rezultātu ilgtermiņā. Upē jau strādā jaudīga tehnika, kam apmēram divu nedēļu laikā kuģošanas kanāls jāpadziļina līdz 4,5 metriem ar garantēto platumu 30 metru.»
Burāšanas oficiālā sezona sākas 1. jūnijā – līdz tam laikam padziļināšanas darbi jāpabeidz, kā arī tas jāiezīmē ar bojām. Papildus jau esošajām, mūsdienu navigācijas tehnoloģiju prasībām atbilstošajām bojām šogad tiks uzstādītas vēl 20 diennakts tumšajā laikā izgaismojamas bojas. Līdz ar to kuģošanas kanāla trajektorija būs labi iezīmēta līdz pat dzelzceļa tiltam. Tiks uzstādīti arī tā sauktie jūras vārti – divas milzīgas bojas, kuru gaismu varēs pamanīt pat trīs jūras jūdžu attālumā. B. Plinta gan atzīst: «Lielupes ostas pārvaldes rīcībā esošie līdzekļi pārāk mazi, lai izdarītu visu, kas nepieciešams un ko gribētos. Tikai kuģu kanāla uzturēšanai ideālajā platumā un dziļumā vien vajadzētu ap 200 tūkstošiem latu gadā.»
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/regionos/jurmala/94730-lielupes-osta-turpina-attistibas-celu.htm?utm_source=feedly
