Ministrijām 3 mēnešos vēl jāapgūst 284 miljoni latu finansējuma ES fondu projektos
Atbildīgo ministriju budžeta izdevumu plāna neizpilde Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros turpina pasliktināties, uz septembra beigām atbildīgās nozaru ministrijas ir apguvušas 82% no deviņiem mēnešiem plānotajiem budžeta līdzekļiem, kas paredzēti Eiropas Reģionālās fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda projektiem.
To secina Finanšu ministrija 27. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē skatītajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izpildi šā gada deviņos mēnešos ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu ietvaros. Nav apgūti apmēram 70 miljoni latu no plānotā.
„Tādējādi situācija kopš augusta beigām, kad vairākas ministrijas informēja par plānotiem lielākiem maksājumiem gada atlikušajos mēnešos, nav izpildījusies, un arvien lielāks maksājumu apjoms tiek atkal atlikts uz pēdējiem mēnešiem,” neapmierināts ar situāciju ir FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.
Ministrijas informē par nespēju izlietot tām šajā gadā pieejamos budžeta resursus līdz 40 miljoniem latu. Satiksmes ministrija (SM) ziņo, ka, iespējams, neizlietotais finansējums būs vēl lielāks, jo atsevišķi būvnieki izteikuši vēlmi lauzt iepirkumu līgumus sadārdzinājuma dēļ. Kopumā neapmierinoša situācija ir apstāklī, ka lielākā daļa ministriju joprojām plāno pārāk optimistiski, neņemot vērā zināmos kavējumuriskus, tādējādi arī nespēj sasniegt pašu iepriekš noteiktos finansējuma apguves plānus.
Līdz septembra beigām vislielākās plāna neizpildes joprojām bijušas SM – 32,6 miljoni latu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) - 19 miljoni latu un Ekonomikas ministrijai – 7,6 miljoni latu. Savukārt lielākās deviņu mēnešu neizpildes procentuāli no piešķirtā budžeta finansējuma bijušas Valsts kancelejai – 43,9% apmērā, SM – 26,5% un IZM – 23,8%.
Kā galvenie neizpildes iemesli atkārtoti tiek minētas problēmas iepirkumu jomā – pārkāpumi, kā arī bieži vien nepamatotas pārsūdzības, sadārdzinājums, pārējie iemesli –izpildītāju kavējumi darbu izpildē, nekvalitatīvi sagatavotie dokumenti no finansējuma saņēmēju puses, neprecīza plānošana. FM atkārtoti uzsver, ka, ņemot vērā minētās sūdzības iepirkumu jomā, ministrijām stingri jāseko, lai finansējuma saņēmēji projektos ir reālistiski un ieplāno zināmu risku, ka, piemēram, iepirkumam varētu būt sūdzības u.c.
Bez jau ministriju pieteiktās neapguves ~ 40 miljonu latu apmērā ministrijām līdz 2011.gada noslēgumam vēl jāapgūst 284 miljoni latu, kas nozīmētu, ka kopā ministrijām šī gada ietvaros jāapgūst 608 miljoni latu. Zemkopības ministrija ir informējusi par iespējām papildus izlietot 30 miljonus latu.
Ņemot vērā minēto, novembra otrajā pusē, kad plānots izskatīt valdībā FM informatīvo ziņojumu par ES fondu apguvi, visiem nozaru ministriem būs jābūt gataviem paust reālo apguves ciparu, tai skaitā neizlieto budžeta finansējumu.
Jau iepriekš ziņots, ka saskaņā ar 2010. gada augustā atbildīgo iestāžu iesniegtajām prognozēm ES fondu projektu īstenošanai 2011. gadā ministrijas bija apņēmušās apgūt ~903 miljonus latu, taču, FM kā vadošajai iestādei izvērtējot iepriekšējo gadu apguves pieredzi, 2011. gada budžetā ieplānoja 648,6 miljonus latu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/ekonomika/58748-ministrijam-3-menesos-vel-jaapgust-284-miljoni-latu-finansejuma-es-fondu-projektos.htm
