Nedod Dievs sliktus ierēdņus
„Ar sliktiem likumiem un labiem ierēdņiem var tīri labi vadīt valsti. Taču, ja ierēdņi ir slikti, tad nelīdzēs arī vislabākie likumi.” Šis politiskās sistēmas efektivitātes vērtējums pieder Vācijas kancleram Oto fon Bismarkam. Te ir vietā citēt vēl kādu viņa teicienu, kas ir saglabājis savu aktualitāti arī mūsdienās: „Nekad tik daudz nemelo kā karalaikā, pēc medībām un pirms vēlēšanām.”
Ja nokļūtu paradīzē…
Populārais angļu dzejnieks romantiķis Džordžs Gordons Bairons bija klibs kopš dzimšanas. Tomēr tas viņu nepavisam nemulsināja, un viņš nekad nevairījās pajokot pats par sevi. Par savu klibumu viņš teica tā: „Ja mans skelets augšāmcelsies, es ceru saņemt kāju pāri, kas būs labāks par to, kas man ir dots šos pēdējos divdesmit gadus. Vai arī mani galīgi saspiedīs rindas drūzmā pie ieejas paradīzē.”
Ierobežot pretinieku
1787. gadā ASV kongresā aktīvi apsprieda ideju - ierobežot valsts armijas skaitlisko sastāvu ar likumu. Tika minēts pat konkrēts skaitlis – 10 000 vīru. Jautājuma apspriešanas laikā vārdu lūdza ASV prezidents Džordžs Vašingtons. „Lieliska doma,” viņš paziņoja. „Pie reizes mēs varētu arī pretinieka armiju samazināt ar likumu, nu tā līdz 5 000 vīru.”
Ar to pašu mirkli likumprojekta apspriešana tika pārtraukta, bet pats likumprojekts – noraidīts.
Augstāk par Aleksandru
Senās Romas karavadonis Otrā pūniešu karalaikā Publijs Kornēlijs Scīpions reiz pavaicāja kartāgiešu karavadonim Hanibālam, kuru viņš uzskata par, tā teikt, visu laiku un tautu dižāko karavadoni.
"Maķedonijas Aleksandru,” atbildēja Hanibāls.
„Bet par otro dižāko pēc Aleksandra?”
„Pirru, Epīras valdnieku.”
Tad Scīpions painteresējās, kuram Hanibāls būtu gatavs atdot trešo vietu?
„Sev,” atbildēja Hanibāls.
Scīpions sāka smieties, jo viņš bija tas, kas sakāva Hannibālu, un vaicāja:
„Un kurā vietā tu liktu pats sevi, Hanibāl, ja es nebūtu uzvarējis tevi!?”
„Tad es sevi noliktu augstāk par Aleksandru!”, – skanēja atbilde.
Kad galu neredz ...
ASV 31. prezidentu Herbertu Hūveru ievēlēja 1928. gadā – tieši pirms Lielās depresijas, kas sākās 1929. gadā un aptvēra ASV un vēlāk visu pasauli. Stājies amata, Hūvers uzsāka vētrainu darbību, taču ekonomikas situācija bija tik slikta, ka nekādi viņa veiktie pasākumi nepalīdzēja izvest valsti no krīzes. „Tiklīdz beidzot parādās iespēja savilkt galus, tā kāds iespēju pastumj tālāk,” reiz viņš rūgti komentēja izveidojušos situāciju. Nākamās vēlēšanās Hūvers smagi zaudēja Frenkam Rūzveltam.
Nav grūti atcerēties
Reiz kāds žurnālists pavaicāja izcilajam fiziķim Albertam Einšteinam, vai viņam ir piezīmju grāmatiņa, kurā viņš pieraksta savas ģeniālās domas. „Ģeniālas domas prāta iešaujas tik reti, ka tās nav gūti atcerēties,” atbildēja zinātnieks.
Es esmu pāvests
Romas pāvests Jānis XXIII reiz atzinās: „Gadās, ka naktī pamostos un sāku domāt par svarīgām lietām un saku sev: „Tas būs jāpasaka pāvestam!”. Pēc tam pamostos pavisam un atceros, ka es taču pats esmu pāvests.”
Katram savs
Kad Senās Romas rakstniekam un valstsvīram Katonam Vecākajam pavaicāja, ar ko atšķiras zagļi, viņš atbildēja tā: „Parastie zagļi velk dzīvību bluķos un važās, bet sabiedriskie – zeltā un purpurā”.
Vairāk nekā eksaminētāji
Izcilais angļu ekonomists un keinsisma ekonomikas teorijas pamatlicējs Džons Keins ilgus gadus bija ASV prezidenta Frenka Rūzvelta padomnieks. Reiz zinātniekam pavaicāja, kāpēc viņš netika pieņemts valsts dienestā viņa dzimtajā Anglijā. „Laikam jau tāpēc, ka es par ekonomiku zināju vairāk nekā mani eksaminētāji,” pasmaidījis atbildēja Keins.
Lai dzied
Kardināls Džulio Mazarini, kas kādu laiku bija Francijas faktiskais valdnieks, pēc jaunu nodokļu ieviešanas painteresējās, ko par jauno nodokli runā ielās. „Dzied par jums ļaunas dziesmiņas, eminence", – godīgi ziņoja viņa padotie. „Tas ir labi, – sacīja kardināls. – Ja dzied, tātad maksās!”.
Īsi un neskaidri
Francijas imperators Napoleons konstitūcijas autorus pamācīja: „Rakstiet īsi un neskaidri!”. Vēl kāds slavenā karavadoņa konstatējums ir par viņa paša nodibināto Goda leģiona ordeni: „Ar šiem nožēlojamiem grabuļiem var valdīt pār cilvēkiem!”.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1918
