Negodīgos patērētāju kreditētājus sodīs bargāk
Zanda Zablovska, [email protected], 2012. gada 4. jūnijs 14:08
Sodu par patērētāju kreditēšanu bez licences juridiskām personām plānots palielināt no trim līdz 10 tūkstošiem latu.
Izmaiņas nepieciešamas, lai stiprinātu atbildību par patērētāju kreditēšanu bez speciālās atļaujas (licences), kā arī tās turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) apturēšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās. Turklāt pašlaik noteiktais maksimālais soda apmērs nav samērojams ar maksu par patērētāju kreditēšanas licenci – valsts nodeva par licences izsniegšanu ir 50 tūkst. latu, bet tās pārreģistrācija maksā 10 tūkst. latus, valdības komitejas sēdē skaidroja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
To, ka pašlaik noteiktais sods ir pārāk zems un neveicina tiesību normu ievērošanu, apliecina arī pirmo veikto pārbaužu rezultāti – piemēram, Rīgas pašvaldības policija secinājusi, ka no 159 adresēs atrodamajām patērētāju kreditēšanas vietām tikai 67 jeb 42% pieder licences saņēmušajiem komersantiem.
EM sagatavotie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz arī noteikt sodus par lombardu darbības organizēšanas kārtības pārkāpumiem. Juridiskajām personām būs iespējams piemērot sodus no 150 līdz 1000 latiem, bet par atkārtotiem pārkāpumiem gada laikā – līdz pieciem tūkst. latu.
Pašlaik licenci patērētāju kreditēšanai ir saņēmuši 48 nebanku kreditori, tostarp 16 kapitālsabiedrības kā patērētājam sniedzamo pakalpojumu ir norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu. Tomēr daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanas prasību, slēdzot preču pirkšanas, atpakaļpirkuma, glabājuma, remonta un tamlīdzīgus līgumus, kuros ir saskatāmas slēptas kreditēšanas pazīmes (piemēram, drošības naudas izmaksa patērētājam, nododot lietu glabāšanā, remontā vai cita pakalpojuma veikšanai komersantam, tiesības vai pienākums izpirkt komersantam pārdoto preci pēc noteikta laika posma, samaksājot papildus maksu par pakalpojumu, u.tml.), skaidro EM. Lielākā daļa komersantu, kuru darbībā saskatāmas lombardu darbības pazīmes, ir uzskatāmi par slēptās kreditēšanas veicējiem, un šo pārkāpumu konstatēšanai un novēršanai ir nepieciešama pastiprināta tirgus uzraudzība, uzsver ministrija. EM sagatavotos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbalstījusi Ministru kabineta komiteja.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/negodigos-pateretaju-kreditetajus-sodis-bargak-372197
