Nekustamo īpašumu paralēlās pasaules
Elīna Pankovska, 2016. gada 26. janvāris
Lai gan pēdējos gados ir mēģināts uzlabot zemesgrāmatu darbu, ikdienas prakse joprojām liek saskarties ar virkni neatrisinātu problēmu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Ja cilvēks nav zvērināts advokāts vai jurists, zemesgrāmatu ieraksti sagādā galvassāpes un neizpratni. Arī pašiem juristiem nākas lauzīt galvu, lai tiktu pilnīgā skaidrībā.
«Pirmais iemesls, kāpēc problēmas ir radušās, pēc manām domām, ir vēsturiskais mantojums, kas nācis līdzi un ko esam pārņēmuši. Agrāk normatīvo aktu daudzums bija liels, kādā mirklī tie tika grozīti, koriģēti. Pirmskara Latvijā bija savs regulējums, tad nāca padomju okupācijas gadi un atšķirīgs regulējums, pēc tam atkal atjaunoja veco regulējumu ar niansēm, ko mēģina modernizēt,» skaidro zvērināts advokāts Jānis Līkops. Viņaprāt, normāli, ka ir nepilnības, tomēr tad, kad nonāk līdz normatīvo aktu labošanas mēģinājumiem, nereti izrādās, ka to dara cilvēki, kas vairāk ir teorētiķi, kuri neskatās uz praktisko pusi. Turklāt normatīvo aktu, tostarp nekustamo īpašumu jomā, ir krietni par daudz. «Parasti ir tā – ideja ir laba, bet, kad sākas mēģinājumi to ieviest dzīvē, politiķi nereti «salūzt» pie lēmumu pieņemšanas. Beigās no labās idejas sanāk tāds frankenšteins,» piebilst zvērināts advokāts.
Visu rakstu Nekustamo īpašumu paralēlās pasaules lasiet 26. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/nekustamo-ipasumu-paralelas-pasaules-444455
