Neprātīgas atlaides vairs nedod
Neprātīgas atlaides vairs nedod
Romāns Golubevs
28.06.2010
Vecrīgas, Klusā centra un Jūrmalas pārdošanai izlikto dzīvojamo nekustamo īpašumu īpašnieki atkal nīkst, gaidot vasaru – šī segmenta tradicionāli aktīvāko gada periodu. Potenciālo pircēju loks paplašinās, jo pie mums cilvēki tomēr brauc atpūsties. Tomēr atšķirībā no pagājušā gada uz lielām atlaidēm no pārdevēju puses cerību ir maz. Kaulēšanās ir vietā, taču 20-30% atlaides diez vai tiks dotas.
Tā nu ir sanācis, ka pagājušās vasaras beigās pie šo rindu autora vērsās kāds Latvijas mākleru biznesa pārstāvis, lūdzot palīdzēt sameklēt kāda Rīgas dzīvokļa pārdevēja telefona numuru, kura "treknajos gados" pieteiktā objekta cena bija četri miljoni eiro. Vēlāk publiskotā cena nokritās līdz 3,5 miljoniem eiro. Mākleris bija ļoti pacilāts – ne katru dienu Rīgā parādās klienti, kas ir gatavi reāli izskatīt tik dārga objekta iegādes jautājumu. Kopā ar viesi (tas bija visai bagāts un pazīstams producents no Krievijas) viņi devās apskatīt nekustamo īpašumu, no kura pavērās krāšņs skats uz Vecrīgu. "Reālā cena šiem apartamentiem ir miljons eiro. Par tādu cenu es tos ņemu!", – savu pozīciju cenas jautājumā stingri iezīmēja potenciālais pircējs. Pārdevēji tikai delikāti noplātīja rokas – šāds piedāvājums viņus neapmierināja.
Šis gadījums ļoti spilgti parāda, ka ārzemju pircēji joprojām brauc uz Latviju, būdami pārliecināti, ka šeit pat viskaraliskākos objektus var nopirkt par grašiem. Un runa nav pat par to, vai miljons ir graši. Runa ir par pašu pieeju un attieksmi kā tādu. Šādu pircēji pūļi Rīgas un Jūrmalas dārgo mājokļu segmentu brauca lūkoties jau pagājušajā gadā. Un neraugoties uz to, ka Latvijas vārds Eiropā aizvien retāk tiek minēts kā nesaprātīgas ekonomikas politikas piemērs, brauc joprojām.
"Mēs Jūrmalā jūtam pieprasījuma atdzīvošanos, taču pašu darījumu ir maz. Lielākā daļa ārzemju klientu, un tie galvenokārt ir viesi no Krievijas, ir gatavi maksāt par kūrorta dzīvojamo nekustamo īpašumu 100 līdz 200 tūkstošus eiro. Par šo naudu viņi vēlas saņemt 70-100 kv.m. plašu dzīvokli jaunā projektā netālu no jūras. Tikai cenas dzīvokļiem jaunceltnēs kāpu zonā ir krietni augstākas", – atzīmē kompānijas "Latio" Jūrmalas nodaļas vadītāja Jeļena Eihenbauma.
Tikko atbraukuši uz Latviju un iepazinušies ar objektiem, ārzemnieki saprot, ka reālais stāvoklis dārgo mājokļu segmentā atšķiras no tā, kādu viņi bija iedomājušies, lasot savu presi un skatoties TV ziņu sižetus par mūsu balsti. "Lūk, nesen kāds žurnālists no Krievijas bija atbraucis, lai uzrakstītu par Latviju, un palūdza, lai parādām viņam dzīvokļus, kuru cenas ir kritušās par 70%. Mēs viņu aizvedām uz Rīgas tālāko rajonu - Bolderāju. Pēc tam viņš gribēja redzēt dzīvokļus, kuru cenas ir kritušās par 50% – tā ir Teika un Purvciems. Mīnus 40% – aizbraucām uz centra nomali, mīnus 30% – tā jau ir Vecrīga un Klusais centrs, – šādi cenu lejupslīdes robežas aprakstīja viens no Latvijas mākleru biznesa pārstāvjiem un izteica pieņēmumu: – Tos klientus no Krievijas, kas ir orientēti tieši uz labiem un kvalitatīviem mājokļiem, ne Purvciems, ne jo vairāk Bolderāja neinteresē".
Krīzes zemāko punktu gan nekustamo īpašumu tirgus kopumā, gan tā dārgo mājokļu segments sasniedza pagājušā gada vasaras beigās un rudens sākumā. "Pirms gada dzīvokli ar labu remontu rekonstruētā mājā Rīgas centrā kāds mūsu klients iegādājās par 1 300 eiro/kv.m. Pirms mēneša kvalitātes ziņā tieši tāds pats piedāvājums maksāja jau tuvu 2 000 eiro kv.m. Labas kvalitātes lētais dzīvojamais fonds pamazām tiek izpirkts", – ir pārliecināts kompānijas "Ober Haus" vadītājs Aleksandrs Sviridovs. Tas ir, vispirms no tirgus pazuda kvalitatīvākie piedāvājumi par 1 000 - 1 200 eiro/kv.m., tad – par 1 300, pēc tam pienāca kārta piedāvājumiem par 1 400-1 500 eiro/kv.m. Visi objekti, kas pēdējā laikā parādās pārdošanā, tiek piedāvāti, ņemot vērā šos apstākļus, un ir orientēti uz pašreizējām tirgus cenām.
Savu pozitīvo, bet, iespējams, arī negatīvo lomu (kā nu kurš to vērtē) apstāklī, ka Rīgas centra un Jūrmalas dārgo dzīvokļu tirgus neslīdēja tik zemu kā sekundāro mājokļu tirgus, nospēlēja banku pozīcija. Atņemot parādniekiem mājokļus, bankas tos neizlika pārdošanai par pašreizējām cenām – nolēma pagaidīt pienākam labākus laikus. Un, ņemot vērā to, ka ievērojama daļa atņemto dzīvokļu tika pirkti par pīķa cenām, gaidīšana var ievilkties vismaz uz diviem-trim gadiem.
Dārgo dzīvokļu tirgus sāk atdzīvoties – tam piekrīt visi, ar ko šo jautājumu ir nācies runāt kataloga "Kvadrātmetrs" korespondentam. "Vēl pagājušajā gadā mūsu biroja darbiniekiem trīs-četru mēnešu laikā izdevās nokārtot labi ja vienu dzīvokļa darījumu Rīgas centrā, bet tagad mēnesī kārtojam pa trim-četriem darījumiem", – stāsta kompānijas "Vestabalt" pārstāvis Mārtiņš Uzkalns. Dārgo dzīvokļu segmentā ievērojami aktivizējušies arī Latvijas iedzīvotāji.
Pēc "Ober Haus" speciālistu aprēķiniem aptuveni 60% elites klases mājokļu demonstrējumu, ko veic šīs kompānijas mākleri, pircēja lomā ārzemnieki, bet 40% gadījumu – Latvijas iedzīvotāji. Mūsējie redz, kā attīstās situācija un saprot, ka cenas pakāpeniski celsies un gaidīt vairs nav jēgas. Pie tam, Latvijas iedzīvotāji, iekams pieņemt galīgo lēmumu, apskata daudz lielāku skaitu objektu, nekā ārzemnieki.
Pēc lielākās daļas mūsu sarunas biedru domām potenciālie pircēji par mājokļiem Klusajā centrā izrāda lielāku interesi, nekā par mājokļiem Vecrīgā. Klusajā centrā gan dzīvojamais fonds ir labāks, gan kvalitatīvu ēku ir vairāk. Piedevām, salīdzinot ar galvaspilsētas vēsturisko centru, ir daudz mazāk problēmu ar personiskajām automašīnām. Aleksandrs Sviridovs šo izvēli piedāvāja traktēt šādi: Vecrīgas popularitāti iepriekšējos gados noteica tā brīža galveno investoru un senatnes cienītāju – vāciešu, itāļu un britu interese. Pašlaik dominē viesi no Krievijas, kas Vecrīgas senatnīgās bruģētās ieliņas uztver vienaldzīgāk. Viņiem vairāk pa prātam ir Klusais centrs, lai gan cenu līmenis tur ir praktiski tāds pats vai pat augstāks, tas ir, 1 500 līdz 2 200 eiro kv.m. Tie ir labi dzīvokļi labās mājās. Par mājokli pilnībā renovētā pirmskara ēkā tiek prasīts līdz 2 500 eiro/kv.m. Savukārt ekskluzīvie objekti, piemēram, slavenajā Jūgendstila rajonā – Alberta ielā tiek piedāvāti par 3 000 līdz 3 500 eiro/kv.m. Mēdz būt arī piedāvājumi par 5 000 eiro/kv.m. Tomēr tie ir drīzāk atsevišķi gadījumi, pēc kuriem nevar spriest par tirgu kopumā.
Jūrmalas dzīvokļu cenas jaunajos projektos kāpu zonā turas tuvu 3 000 eiro/kv.m., taču ir arī piedāvājumi par 10 000 eiro/kv.m.
Prakse rāda, ka elites klases segmenta dzīvokļus pircēji pērk vai nu priekš sevis, vai arī lai pēc tam tos pārdotu tālāk. Tikai retais šādu dzīvokli pērk, lai pelnītu, to izīrējot. Šobrīd tas neatmaksājas. Gada rentabilitāte labākajā gadījumā ir 2-3%. Iespējams, tieši tāpēc darījumu par 2 500 eiro/kv.m. un vairāk nav nemaz tik daudz. Pēc speciālistu domām 2 000 eiro/kv.m. līmenis par tirgus vidējo rādītāju varētu kļūt ne ātrāk kā pēc pusgada vai gada.
"Vai jūsu klienti, tuvojoties vasaras sezonai, nemēģina mākslīgi pacelt cenas?", – pavaicājām mākleriem sarunas nobeigumā. "Mēģina, taču mēs pārliecinām viņus to nedarīt. Tas tikai pagarina objekta pārdošanas laiku. Taču arī tādas cenu izmaiņas kā kādreiz, pircējiem gaidīt nav vērts. – mākleri ir vienisprātis. – Tirgošanās ir pieļaujama, taču diapazonā, kas nepārsniedz 5-10% no pieteiktās cenas, bet, ja par objektu interesējas daudzi interesenti, tad atlaidi var arī nedabūt vispār".
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/latvija/25902-grib-veidot-jaunu-nacionalo-parku.htm
