Pali samazina elektrības cenu
Līva Melbārzde
Aprīlī palu izraisītā palielinātā izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās par 40% samazinājusi elektroenerģijas cenu Baltijā, salīdzinot ar martu.
Tomēr ilgtermiņā elektroenerģijas cenas turpina nostiprināties lielā apturēto atomelektrostaciju skaita dēļ un no tā globālajā tirgū izrietošā palielinātā pieprasījuma pēc oglēm, gāzes un CO2 emisijas kvotām, Latvenergo energoblogā raksta Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.
Baltijā elektroenerģijas tirgus cena martā saglabājās februāra līmenī – 48 €/MWh, jo patēriņa un ražošanas apjoms abos mēnešos bija ļoti līdzīgs. Somijas tirgū martā elektroenerģijas cena bija par 27% augstāka nekā Baltijā, tāpēc no Baltijas uz Skandināviju nepārtraukti notika elektroenerģijas eksports caur Estlink kabeli.
Kopš 8. aprīļa Latvenergo piederošās Daugavas HES ražo elektroenerģiju pilnu diennakti visu nedēļu ar maksimālo 1500 MW jaudu, saražojot pusi no Baltijai nepieciešamās elektroenerģijas. Savukārt palielinātais elektroenerģijas piedāvājums Baltijā pie nemainīga pieprasījuma izraisa īstermiņa cenu kritumu biržā. Pali un līdz ar to arī samazinātas cenas elektroenerģijai biržā (vidēji ap 35 €/MWh) varētu saglabāties visa aprīļa laikā. Prognozējams, ka maijā cenas varētu atgriezties 45-50 €/MWh līmenī.
Sagaidāms, ka Skandināvijā elektroenerģijas cenas arī palu laikā saglabāsies augstā – 55-60 €/MWh līmenī, jo, par spīti lielam elektroenerģijas importam no kaimiņvalstīm, visas ziemas garumā ūdens līmenis Norvēģijas hidroelektrostaciju baseinos ir zemākais tā reģistrēšanas vēsturē.
Japānas atomenerģētikas krīze turpina ietekmēt elektroenerģijas ražošanu Eiropas atomelektrostacijās. Piemēram, martā Vācijā tika apturētas septiņas atomelektrostacijas pēc Berlīnes pasludinātā trīs mēnešu moratorija valdības pagājušā gada lēmumam pagarināt atomelektrostaciju darba mūžu. Apturētās atomelektrostacijas tiek pamatā aizstātas ar gāzes un ogļu elektrostacijām, martā palielinot gāzes un ogļu cenas par attiecīgi 15% un 8% pret februāra līmeni, bet CO2 emisijas kvotu cenu palielinot par 10%. Rezultātā arī Skandināvijas elektroenerģijas forward cenas nākošajiem šī gada mēnešiem un 2012. gadam martā palielinājās par aptuveni 5% pret februāra līmeni, kas ietekmēs arī Baltijas tirgus cenu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/likumi-nodokli/ari-dabasgazei-bus-22-proc-pvn-238011
