Pieaugot gāzes cenai, siltuma tarifi var sasniegt visu laiku augstāko līmeni
Šovasar pieaugot dabasgāzes cenām, siltumuzņēmumu tarifi var sasniegt visu laiku augstāko līmeni, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) izpilddirektors Andris Akermanis.
Lai gan formāli jūlijam prognozētā gāzes cena, no kuras atkarīgi tarifi, būs 2008.gada līmenī jeb 230 lati par 1000 kubikmetriem, tagad nācis klāt arī akcīzes nodoklis. Kā vērtēja Akermanis, dabasgāzes cena ir ļoti augsta gan centrālapkures uzņēmumiem, gan privātmājām, kas apkurē lieto gāzi.
Precīza dabasgāzes cena šim mēnesim tiks publicēta līdz 10.jūlijam, bet iepriekš prognozēts, ka lielajiem uzņēmumiem tā pieaugs vidēji par 8%.
Viņš gan norādīja arī uz "labo ziņu" - siltumuzņēmumi, kas kā kurināmo izmanto šķeldu, siltumenerģijas tarifus gandrīz nepaaugstina. Lai gan šķeldas cena šogad ir pieaugusi, cenu kāpums pagaidām nav tik būtisks.
Lai gan vasarā apkure netiek izmantota un siltumenerģija tiek izmantota tikai karstā ūdens sagatavošanai, situācija nav patīkama, atzina Akermanis. Viņš izteica cerību, ka rudenī, kad gāzi sāks piegādāt no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, dabasgāzes cena pazemināsies. Viņaprāt, arī gāzes piegādātāja AS "Latvijas Gāze" būtu ieinteresēta pazemināt dabasgāzes cenu, lai stimulētu patēriņu.
Kā teica Akermanis, siltumuzņēmumi patlaban cenšas pāriet uz zaļo enerģiju, kas reāli dod zemākus siltumtarifus, taču tas nav iespējams visur. "Tāpat jāapzinās dabasgāzes priekšrocības koģenerācijas ciklā, kur elektroenerģija tiek saražota 50%-67%, kas nav iespējams no šķeldas. Ja gāzes cena ir pietiekami zema, koģenerācijas ciklā iegūtais siltums ir lētāks nekā vienā otrā "zaļajā" siltumstacijā," norādīja LSUA pārstāvis.
Šī iemesla dēļ viņš pauda neizpratni par Ekonomikas ministrijas nodomu līdz 2016.gadam apturēt jaunu atļauju izsniegšanu atbalsta saņemšanai šajā jomā. Šāda rīcība faktiski siltumapgādes uzņēmumiem neļauj pazemināt siltumenerģijas tarifus, ja par kurināmo izmanto dabasgāzi, norādīja Akermanis.
Viņaprāt, par Latvijai ideālo situāciju varētu uzskatīt šķeldas katlus kopā ar gāzes koģenerāciju, tikai ziemas maksimumslodzes nepieciešamības gadījumos sedzot pieprasījumu ar gāzes katliem.
Akermanis atzina, ka pamazām pieaug arī šķeldas cena. Pēdējo piecu gadu laikā tā ir dubultojusies. "Tomēr, neskatoties uz zināmiem riskiem, patlaban, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, Latvijā centralizētajā siltumapgādē ir noticis un turpinās īsts "zaļās enerģijas" bums - jau ir uzbūvētas daudzas šķeldas katlumājas un koģenerācijas stacijas, un to būve turpinās. Papildus iepriekšējām trijām ES fondu atbalsta kārtām līdz augusta beigām turpinās projektu pieņemšana ceturtajā kārtā - ir pieejams ap 19 miljonu latu ES atbalsts rekonstrukcijām," stāstīja LSUA pārstāvis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/75174-pieaugot-gazes-cenai-siltuma-tarifi-var-sasniegt-visu-laiku-augstako-limeni.htm
