Pieteikušiesi pirmie uzturēšanās atļaujas kārotāji
Pieteikušiesi pirmie uzturēšanās atļaujas kārotāji
Dace Skreija
02.08.2010
Mēneša laikā, kopš stājušies spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, saņemti pirmie uzturēšanās atļaujas pieprasījumi no ārzemniekiem, kas iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu.
Mēneša laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi divus pieprasījumus no ārzemniekiem, kas iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu un, pamatojoties uz to, lūguši piešķirt uzturēšanās atļauju. Abi ārzemnieki ir Krievijas iedzīvotāji un īpašumus Latvijā iegādājušies par summu, kas pārsniedz 100 tūkst. Ls.
«Interese no ārzemniekiem ir, taču jāņem vērā, ka nekustamā īpašuma iegādāšanās ir process, kas parasti nenotiek dažu dienu laikā. Ir nepieciešams, piemeklēt atbilstošu īpašumu, sagatavot pirkuma līgumu, veikt naudas pārskaitījumu, ierakstīt darījumu Zemesgrāmatā un iesniegt dokumentus mūsu diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstī, tādēļ saņemto pieprasījumu skaits pašlaik vēl ir tik neliels,» skaidro PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. Tomēr, ņemot vērā ārzemnieku izrādīto interesi, ar laiku tiek sagaidīts, ka pieprasījumu skaits noteikti pieaugs.
Vislielākā interese par jauno uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību šobrīd ir novērojama no Krievijas pilsoņiem. Ir ārzemnieki, kuri nekustamo īpašumu Latvijā jau iegādājušies agrākos gados un tagad interesējas par iespējām saņemt uzturēšanās atļauju, taču jaunā kārtība tiek attiecināta tikai uz darījumiem, kas notikuši pēc 1.jūlija. Tāpat ārzemnieki interesējas par iespējām vienu māju vai dzīvokli iegādāties uz vairākiem īpašniekiem, taču šādā gadījumā uz uzturēšanās atļauju var pretendēt tikai tās personas, kuru īpašuma daļa būs tādā vērtībā, kāda tiek prasīta likumā – attiecīgi 50 vai 100 tūkst. Ls.
Jau vēstīts, ka, sākot ar 1.jūliju, spēkā stājušies grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās atļaujas saņemšanas kārtībā. Turpmāk uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem varēs pretendēt arī tie trešo valstu pilsoņi, kas šeit ieguldījuši ievērojamus finanšu līdzekļus nekustamajā īpašumā, kredītiestāžu subordinētajā pamatkapitālā vai kapitālsabiedrības pamatkapitālā, tādējādi sekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://db.lv/r/460-finanses/469-makroekonomika/226787-pieteikusiesi-pirmie-uzturesanas-atlaujas-karotaji
