Pircējus maz interesē neremontēti dzīvokļi
Pircējus maz interesē neremontēti dzīvokļi
Jau vairākus mēnešus cenu izmaiņas Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū ir tik nenozīmīgas, ka nav pamata runāt par to celšanos vai lejupslīdi. Pēc pagājušās vasaras nelielā cenu uzplaiksnījuma, oktobrī tirgus ir pierimis. Pieprasījumu pēc sērijveida dzīvokļiem galvenokārt formē Latvijas iedzīvotāji, portālu «Apollo» informēja Jevgenija Markova, kompānijas «NIRA Fonds» valdes locekle.
Darījumi ar normālas kvalitātes dzīvokļiem, kam varētu būt nepieciešams neliels kosmētiskais remonts, 104., 103., 119., kā arī Brežņeva laiku sērijveida mājās notiek par 580-630 eiro/m². Slikts dzīvokļa stāvoklis - ja pēdējo desmit gadu laikā nav veikts remonts, kvadrātmetra cenu automātiski pazemina par 30-50 eiro. Taču pircējus šādi piedāvājumi parasti interesē maz - labs kapitālais remonts (ar grīdas nomainīšanu, sienu un griestu izlīdzināšanu un jaunu logu un durvju ielikšanu) izmaksās ievērojami dārgāk. Un tas nozīmē, ka, salīdzinot izremontēta un neremontēta dzīvokļa cenu vienā mājā, remonts neatmaksājas. Situācija kopumā ir tāda, ka agrākajos gados populārais investīciju veids, kad tika pirkts sliktā stāvoklī esošs sērijveida dzīvoklis un veikts kvalitatīvs remonts, ir zaudējis savu finansiālo lietderību. Pērkot par 30 000 eiro sliktā stāvoklī esošu divistabu dzīvokli 602. sērijas mājā Purvciemā vai Pļavniekos un ieguldot vēl 10 000 eiro tā remontam, īpašnieks, pārdodot šādu dzīvokli, nespēs atgūt pat paša iztērētos 40 000 eiro. Analoģiska situācija, starp citu, tirgū bija vērojama arī pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū.
Kā liecina potenciālo pircēju prasības, notiek aizvien straujāka pieprasījuma segmentācija. Līdz 70-75% pieprasījuma ir dzīvokļiem populāro sēriju mājās (119., 103., 104.sērija) un mikrorajonos (Pļavniekos, Purvciemā, Zolitūdē, Teikā). Dzīvokļi sliktāku sēriju mājās pircējus maz interesē, pat neraugoties uz ievērojami zemākām cenām.
Oktobris iezīmējās ar nelielu pārdošanai piedāvāto dzīvokļu apjoma palielināšanos. Tas saistīts ar apkures sezonas sākšanos: tukšu dzīvokļu uzturēšana saimniekiem ik mēnesi izmaksā ap 40-70 latiem no budžeta, un tādēļ viņi aktīvi mēģina savus dzīvokļus pārdot vai izīrēt. Saskaņā ar teoriju, piedāvājuma palielinājumam ir neizbēgami jāietekmē cena - tai ir jāpazeminās.
Tomēr kompānijas «NIRA Fonds» analītiķi uzskata, ka runām par iespējamu cenu lejupslīdi nav pamata. Piedāvājuma apjoma palielināšanos kompensē vispārējais psiholoģiskais fons: kopš vasaras sākuma ir būtiski samazinājusies negatīvās informācijas plūsma par Latvijas ekonomikas perspektīvām. Cilvēki ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un kļūst optimistiskāki. Problemātisko dzīvokļu, tas ir, tādu dzīvokļu, kuru īpašniekiem steidzami bija vajadzīga nauda un, kas tos pārdeva par jebkādu cenu, apjoms ir ievērojami samazinājies. Tie, kas savus dzīvokļus pārdod šodien, to nedara bezizejas spiesti, tāpēc viņi ir gatavi gaidīt savu pircēju arī pusgadu vai pat gadu. Protams, pacelt cenu izdodas tikai retajam, bet arī nolaist to neviens nedomā. Pat 5% atlaide no sākotnēji pieteiktas saprātīgas cenas tagad ir liels retums. Sērijveida dzīvokļu pārdevēji, ja arī piekrīt piekāpties par 300-500 eiro no pirkuma kopējās summas, tad tikai tīrās pieklājības pēc.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/219410
