Plāno simtiem miljonu vērtu cietumu pārbūvi
«Apollo»/«De facto»
Tieslietu ministrija ķērusies pie darba, lai sāktu simtiem miljonu latu vērtu cietumu reformu, būvējot piecas jaunas ieslodzījumu vietas, bet vecās nojaucot un realizējot nekustamo īpašumu tirgū, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Piecu jaunu cietumu uzcelšana varētu izmaksāt aptuveni ceturtdaļmiljardu latu.
Ieceres īstenošanas ekonomiskā puse Tieslietu ministrijā uzticēta ministra Aigara Štokenberga pārstāvētās partijas «Sabiedrība citai politikai» biedram, finansistam un ekonomistam Gatim Kokinam. «Principā es uzraugu, lai tie ar saimniecisko darbību saistītie lēmumi, kas notiek Tieslietu ministrijā, ir pietiekoši efektīvi un sabiedrības interesēm atbilstoši,» savus darba pienākumus apraksta Kokins.
Viņš pieņemts darbā par tieslietu ministra padomnieku, un saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, pērn divos mēnešos par šo darbu saņēmis 1800 latu lielu atalgojumu. Paralēli šim darbam Kokins ir arī «Lattelekom» padomes priekšsēdētājs, par ko pērn saņēmis 40 000 latu lielu atalgojumu.
Aigars Štokenbergs neslēpj, ka cietumu projekts ir viņa prioritāšu augšgalā un atgādina par to, cik svarīgi, lai cietums būtu kā iestāde, kurā cilvēks labojas, nevis apgūst noziedzības skolu. Ļoti aptuvenas aplēses liecina, ka viens jauns cietums valstij var izmaksāt ap 50 miljoniem latu, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli.
Šobrīd izskatās, ka plānoti vērienīgi darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, kas patlaban vēl ir darbojošies cietumi. «Mums ir plāns pārdot kaut vai esošās teritorijas. Tā mēs varētu iegūt «sēklas naudu», ar kuru uzsākt finansējuma piesaisti. Piemēram, Jelgavā – mums cietums ir pašā pilsētas centrā, kur es pieņemu, ka kādam investoram būtu interese. Bet tas nesegs visus izdevumus,» raidījumam atklāj Štokenbergs.
Ministrs un viņa padomnieks domā, ka cietumi jābūvē tāpat kā Igaunijā – piesaistot privātu partneri, kas būtu finansiāli izdevīgi. Un, viņuprāt, - ar pamatotiem un racionāliem argumentiem ir ļoti cerīgi šim milzu projektam iegūt akceptu arī no starptautiskajiem aizdevējiem. Saskaņā ar šī brīža aprēķiniem, aizslēdzot ciet divus vecos cietumus, ietaupītos četri miljoni latu, bet par jauno privātajam ik gadu maksātu sešus.
Vaicājot, kuri ir tie pirmie divi cietumi, kurus varētu slēgt, un kur taps pirmais no jauna būvētais, Kokins atbildēja, ka lēmumi vēl jāpieņem, bet «visdrīzāk tas varētu būt Kurzemes cietums Liepājas tuvumā, un slēgs to, kas ir Liepājas centrā un arī traucē pilsētai tālāk attīstīties.«
Kāpēc izvēlēta tieši Liepāja un šis cietums – nav īsti skaidrs. Ieslodzījuma vietu pārvaldē to nesauc par viskritiskākā stāvoklī esošo. Tāpat domas dalās arī par Centrālcietuma nākotni. Ja Kokins tajā vairs redz vietu tikai muzejam, tad pārvaldē to nosauc kā pirmo, par kura rekonstrukciju tomēr var domāt.
Nupat atvestie, bet iepriekšējo ministru pasūtītie cietumu maketi esošā Tieslietu ministra birojā jau atmesti kā pārlieku dārgi un neracionāli. Tagad taps jauns, daudz ekonomiskāks projekts. Turklāt konkrēti soļi un aprēķini Kurzemes cietuma projektam būs sazīmēti pēc pāris mēnešiem. Kā noprotams no Kokina, jau notikušas sarunas ar Liepājas pašvaldību, kas cietumam piedāvājusi vietu ārpus centra, kaut kur pie Rīgas šosejas.
Savukārt aprīļa beigās plānots parakstīt līgumu ar Norvēģiju par tās finansiālu atbalstu jauna, aptuveni desmit miljonu latu vērta cietuma korpusa būvniecībai Olainē. Tur pārvietos ilgstoši slimojošus un atkarīgos cietumniekus. Bet šīs Saeimas laikā viņiem ir plāns un vēlme īstenot vēl trešo projektu, arī uz privātās partnerības bāzes. Kuru slēgs nākamo – nav zināms.
Patlaban kopumā Latvijas cietumos ir ap septiņiem tūkstošiem ieslodzīto, no kuriem mazliet vairāk nekā puse ir notiesāti, bet pārējie savu spriedumu vēl gaida.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/235546
