Rail Baltica vajadzībām sāks īpašumu atsavināšanu
Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa sistēmas izveides projektam Rail Baltica sekmīgi virzoties uz priekšu, nākamgad tiks sākta atsavināšanas procedūra īpašumiem Rīgā, ko skars jaunā dzelzceļa līnija.
Eiropas dzelzceļa līniju Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna Neatkarīgajai uzsvēra, ka projekts virzās atbilstoši plānotajam. Pēc viņa teiktā, šis gads Rail Baltica projekta īstenošanā bijis svarīgs, jo augustā valdība apstiprināja Rail Baltica trases plānu un šogad izsludināti vairāki publiski iepirkumi. Nule kā noslēdzies Rīgas centrālās stacijas uzbēruma un tilta starptautisko metu konkurss, kurā žūrija par labākajiem atzina divus projektus. Tāpat patlaban noris iepirkums par Rail Baltica stacijas pirmās kārtas būvniecību starptautiskajā lidostā Rīga. Pirmajā kārtā ir plānots izvērtēt pretendentu piedāvājumus, no kuriem tiks izvēlēti pieci labākie, kuri varēs turpināt darbu. Arī nākamgad plānots izsludināt vairākus publiskos piedāvājumus. Tie savukārt būs saistīti ar mērniecību un zemes ierīcību, kā arī nekustamo īpašumu vērtēšanu, jo nākamgad ir plānots uzsākt Rail Baltica izbūvei nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanu Rīgā.
«Vispirms nekustamo īpašumu īpašnieki tiks informēti par procesa sākšanu, pēc tam sekos nekustamo īpašumu vērtēšana, pēc tam vienošanās par kompensācijās izmaksājamo summu. Visbeidzot Satiksmes ministrija sagatavos līgumu, ko virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā. Nekustamo īpašumu īpašnieki saņems atlīdzību vispirms, bet tikai pēc tam īpašums tiks pārrakstīts uz valsts vārda,» skaidroja A. Driksna.
Vakar risinājās ikgadējā Rail Baltica progresa konference, kurā ieinteresētās puses pārrunāja paveikto un noteica tālākos mērķus. Uzstājoties konferencē, Ministru prezidents Māris Kučinskis sacīja, ka, lai turpinātu sekmīgi virzīt uz priekšu Rail Baltica projektu, Baltijas valstīm ir svarīgi demonstrēt ciešu sadarbību un augstu projekta brieduma pakāpi. Šis ir kritisks faktors, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalstu un institūciju atbalstu un līdz ar to ilgtermiņa līdzfinansējuma pieejamību projektam.
Arī Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iezīmēja nākamā gada svarīgākos darbus.
Pirmo reizi Eiropā pārrobežu projektā tieši ir iesaistītas trīs valstis - Igaunija, Latvija un Lietuva - un netieši vēl divas - Polija un Somija. Tiek prognozēts, ka šāda mēroga infrastruktūras projekts, kas realizēts ar Eiropas Savienības atbalstu, gan tiešā, gan netiešā veidā palielinās Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu, veicinās Baltijas iedzīvotāju mobilitāti, saīsinot ceļošanas laiku, cels nodarbinātības līmeni. Tāpat tas radīs iespējas attīstīt jaunus uzņēmumus un nostiprināt esošo eksportspējīgo uzņēmumu pozīcijas Eiropas tirgos, kā arī stiprinās ģeopolitisko stabilitāti.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/193212-rail-baltica-vajadzibam-saks-ipasumu-atsavinasanu.htm
