Renovēsim reformēto.
Savus uzskatus par būvniecību un būvniecības nozari kas cieši saistīts ar avāriju Zolitūdē centīšos īsi izteikt hronoloģiskā secībā.
Mūsu valsts pagājušajā gadu simtenī divas reizes politisku notikumu rezultātā tieši vai netieši zaudējusi zinošus speciālistus. Notika visu veida būvniecības speciālistu paaudžu pārāvums. Pirmo reizi tas notika pirmajā okupācijas gadā un tam sekojošu represiju un vēl sekojošo bēgļu aizbraukšanas rezultātā, kuru sastāvā bija ievērojami speciālisti. Otro reizi tas notika pēc 1990. gada politiskajām pārvērtībām valstī.
Tas sākās ar „lielā” reformatora Māra Gaiļa izstrādātajām un veiktajām reformām. Pakavēšos tikai pie reformatora „ieguldījumiem” būvniecībā. Būvniecības nozare, saistīta ar vislielākajām subsīdijām, finansu apgrozījumiem un materiālajām vērtībām. Reformatora darbību „sekmīgi” turpināja Valdis Birkavs. Viņi sagrāva pilnīgi visu būvniecības nozari nespējot neko likt vietā. Lai reformām kā tautā saka„ pat Gailis pakaļ nedziedātu” nolikvidēja Būvniecības ministriju, būvniecības komiteju, daudzās būvmateriālu rūpnīcas. Iztirgoja vai organizēti veicināja izzagt visu Būvniecības ministrijas apakš organizāciju kustamo un nekustamo īpašumu. Lai labāk dzēstu pēdas Birkava jājam zirdziņš bija visu pamest, uzspridzināt, veikt darījumus ar melošanu, dokumentu viltošanu utt. (sīkāk to esmu aprakstījis savā grāmatā).
Būvniekus administratīvi pakļāva Vides ministrijai. Tika radītas pilsētā izkaisītas Vides ministrijas ofisi ar būvniecību saistītās apakš organizācijas. Reformas tika veiktas, kā uz to norādīja darbinieki, praktiski bez Vides ministra Iesalnieka saskaņotas līdzdalības. Jaunās apakš organizācijās netika iesaistīti speciālisti, kas aizpildītu kabinetus, jo no pieredzējušiem speciālistiem apzināti izvairījās.
Latvijas ceļa valdībai 5. un 6. Saeimas laikā nebija vaļas nodarboties ar tādiem „sīkumiem” kā būvniecība. Tā bija uzticēta reformatoram vai reformatoriem. Saeimas deputāts ar mani dalījās iespaidos kā Latvijas ceļa vadība cīnījās, lai valsts iestādēs posteņos ieliktu savējos. Un tas bija primārais nosacījums, bet pieredze, specialitāte u.c. bija tikai pakārtoti.
Reāli koordinētā būvniecība kā rūpnieciska nozare pazuda. To aizvietoja haotiski darbojošies kooperatīvi. Un tad tikai sākās naudas peļņa. Pareizi vai nepareizi tika būvēts, bet tas jau bija cits jautājums.
„Gudrie vīri” valdības spices nāca pie slēdziena, ka Ekonomikas Ministrija savā ikdienā cieši saistīta ar būvniecību, būvniecības finansēšanu, iepirkuma konkursa finansēšanu to izvērtēšanu utt.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/viedokli/laimonis-kops/106701-renovesim-reformeto.htm
