Rīgā patlaban ir 187 grausti
Rīgā patlaban ir 187 grausti
LETA
Rīgā patlaban pavisam konstatēti 187 grausti.
Rīgas domes Īpašuma departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bunkše aģentūru LETA informēja, ka no tiem pašvaldības īpašumā ir 38 grausti, bet privātīpašumā - 149 grausti.
Divi no pašvaldības graustiem ir kultūras pieminekļi - vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Katoļu ielā 9 un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Hāmaņa muiža Slokas ielā 41a.
Savukārt 17 grausti Rīgā atrodas aizsargājamās apbūves teritorijās.
Bunkše aģentūrai LETA norādīja, ka galvenie iemesli, kas kavējot sakārtot pašvaldības īpašumā esošos graustus, ir patlaban noritošā tiesvedība vai būvju privatizācijas vai atsavināšanas process - ēkas ir bijušas iznomātas, nomnieks nav pienācīgi uzturējis, un pašreiz tās nevar ilgstoši iznomāt, jo šīs būves bieži tiek izdemolētas.
Tāpat pašvaldības īpašumu sakārtošanu traucējot tas, ka šīs būves nevarot nojaukt, jo pēc statusa šie grausti ir pieminekļi vai atrodas apbūves aizsargājamā teritorijā, tās ir pašvaldības un dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, kurā ilgstoši notiek privatizācija un atsavināšana.
Praktiski saistībā ar ikvienu pašvaldības graustu notiekot kādi procesi, informēja Īpašuma departamenta pārstāve. Piemēram, arī saistībā ar abiem pašvaldības graustiem - kultūras pieminekļiem Hāmaņa muižā - rit tiesvedība, bet namam Katoļu ielai drīz jākļūst par privātīpašumu.
Hāmaņa muiža ir koka nedzīvojamā ēka, kas cietusi ugunsgrēkā. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 2006.gada 18.decembrī tika noslēgts nomas līgums, bet 2007.gada 10.oktobrī vienpusēji izbeigts nomnieka nesaimnieciskās rīcības dēļ, tomēr nomnieks joprojām turpina objektu lietot savām vajadzībām.
Patlaban tiesvedība saistībā ar Hāmaņa muižu joprojām turpinās, savukārt būvei jāizstrādā rekonstrukcijas projekts.
Katoļu ielā 9 esošais pašvaldības īpašums ir pamesta divstāvu nedzīvojama koka ēka. Ēka ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bojā ainavu. Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinusi, ka objekts ir vidi raksturojošs un tā zaudēšana saistīta ar kultūrvēsturiskām izmaiņām, tādēļ nepieciešams izstrādāt ēkas renovācijas projektu un restaurāciju, kā arī ēkas arhitektonisko fiksāciju - būtisko dekora detaļu atjaunošanu.
2006.gadā tika saņemti četri privatizācijas ierosinājumi namam Katoļu ielā 9 un sākta privatizācija. Savukārt 2009.gada 15.jūlijā ēka cieta ugunsgrēkā. No 2010.gada 26.novembra noslēgts pirkuma līgums, kas nozīmē, ka ēka tuvākajā laikā būs privātīpašums.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC) uzdevis arī uzdevumu apzināt visus graustus. Bunkše norādīja, ka visi grausti tiks klasificēti, piemēram, pēc tā, kuru no tiem jānojauc, kuru no tiem iespējams iznomāt. Tad tiks izstrādāta vienota metodoloģija, kas ļaus daudz efektīvāk graustus citu pēc cita vai nu atjaunot, vai likvidēt.
Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien, 21.februārī, lems par grausta Dzirnavu ielā 11 piespiedu sakārtošanu. Tā ir trīs stāvu administratīvā ēka - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības zonā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/230122
