Rīgas dome pārdomāja
Rīgas dome ir pārdomājusi un uz Torņakalnu nepārcelsies, toties tagad tā cer sākt kravas autotransporta tuneļa būvniecību un meklē divarpus miljardus latu jauno pilsētas attīstības projektu finansēšanai. Par to un arī par galvaspilsētas attīstības plāniem nākamajiem 7 gadiem žurnālam m2 un portālam varianti.lv pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Uldis Kolkovskis.
Sociālo tīklu plašumos klaiņo tagad jau tālajā 1981.gadā izstrādātā Rīgas ģenerālplāna shēma. Saskaņā ar tās izstrādātāju ieceri 2005.gadā galvaspilsētā Daugavu būtu bijis jāšķērso septiņām autotransporta «pārceltuvēm». Bija plānots, ka Vanšu, Akmens, Salu un Dienvidu tiltam pievienosies vēl viens tilts pie Dzelzceļa tilta un Ziemeļu šķērsojums, lai savienotu Hanzas un Iļģuciema ielu, kā arī «pārceltuve» Daugavas grīvā, no kurienes trasei būtu bijis jāved tieši uz Jūrmalu.
Taču tā visa Latvijas Republikas galvaspilsētā nav joprojām. Plāni ir palikuši tikai uz papīra. Jāatzīst gan, ka par Ziemeļu šķērsojumu tiek runāts nu jau gadus desmit — kopš tiem laikiem, kad gatavošanās skandalozā Dienvidu tilta projekta izstrādei tikai sākās. Bet par Daugavas grīvas šķērsojumu nav vērts pat iedomāties — līdz pat šim brīdim pat prāmju satiksmi starp abiem krastiem Rīga nav spējusi ierīkot, lai gan bija nodoms to darīt vēl tad, kad pilsētas mērs bija Gundars Bojārs.
Mūsu sarunu ar Uldi Kolkovski nolēmām sākt tieši ar transporta jautājumu.
«Korķiem» būs jāpagaida
— Dienvidu tilta visas kārtas ir faktiski pabeigtas. Bet kas notiek ar Ziemeļu šķērsojuma projektu? Kurā stadijā tas ir pašlaik, un kad īsti dome tiks skaidrībā par to, ko būvēt — tiltu vai tuneli?
— Projekta izstrāde ir iedalīta daudzos etapos. Pašlaik varam runāt tikai par maģistrāli, kas dublē Brīvības ielu. Rīgas dome šo projektu ir nosūtījusi Eiropas Komisijai izpētei, lai saņemtu līdzfinansējumu. Mēs ceram uz naudas piešķiršanu programmas TEN-T ietvaros. Eiropas Komisijas speciālisti izvērtē, vai finansēt šī posma tehniskā projekta izstrādi.
Pagājušajā gadā mēs uzsākām projekta otrā posma izstrādi — t.i., «pārceltuves» projektu. Jau esam saņēmuši Augstā tilta pār Daugavu skiču projektus. Pašlaik gatavojam dokumentāciju jaunam Ziemeļu šķērsojuma skiču projektu konkursam. Šoreiz vēlamies redzēt tuneli zem Daugavas. Tā kā viss ir procesā un iet savu gaitu, lai arī ne visai ātri. Tiklīdz Eiropas Komisija piekritīs finansēt Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādi, tā nekavējoties sāksim darbu. Ceru, ka līdz gada beigām būs parakstīts līgums par līdzekļu piešķīrumu. Tomēr, ņemot vērā darbu apjomu un ekonomisko situāciju, Ziemeļu koridora darbu grafiks bija jāmaina. Reāli darbus varētu uzsākt 2016.gadā - ne agrāk.
— Vēl viens projekts, kas kuru katru brīdi būs pabeigts, ir Latvijas Nacionālā bibliotēka. Rudens sākumā šim objektam piegulošajā teritorijā notiekošie darbi kļuva par pamatīgu transporta sastrēgumu iemeslu. Kā Rīgas dome attīstīs transporta infrastruktūru «Gaismas pils» apkārtnē, lai tā nepārvērstos par transporta sastrēgumu iemeslu?
— Satiksmes departaments jau ir sagatavojis Vienības gatves un Raņķa dambja savienojuma projektu. Tunelis ļaus novirzīt no centra kravas transportu, tādējādi palīdzēs atrisināt sastrēgumu problēmu. Projekts gan nav no lētajiem — tas izmaksās aptuveni simts miljonus latu. Pagaidām finansējuma tam nav.
Atdzimt no pelniem
— Viens no pēdējo gadu lielākajiem un slavenākajiem projektiem ir Spīķeru kvartāla revitalizācija. Vai galvaspilsētas pašvaldība plāno atdzīvināt arī citas degradējušās teritorijas?
— Mēs, pirmkārt, turpināsim attīstīt Rīgas Centrāltirgu. Projekts ir ļoti iespaidīgs, un tā izmaksas ir aptuveni 31 miljons latu. Otrkārt, nopietnas izmaiņas skars Torņakalna rajonu. Tur Latvijas Universitāte jau tagad būvē savu Akadēmisko centru. Šī projekta tāmes vērtība ir 15 miljoni latu, un darbi jāpabeidz 2015.gadā. Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs kļūs par sava veida enkura objektu Torņakalnā.
Netālu būs dublējoša autobusa stacija ar tai piegulošo multimodālo transporta mezglu, kas, starp citu, palīdzēs cīņā ar transporta sastrēgumiem, jo uzlabos satiksmi ar ostu. Šim nolūkam ir paredzēts iedalīt iesākumā aptuveni 10 miljonus latu. Tikai nav zināms, kas konkrēti finansēs projektu — valsts vai pašvaldība. Universitātei un ap to būvējamām ēkām ir vajadzīgas jaunas komunikācijas, pievedceļi, ielas, kanalizācija utt.
— Turpat Torņakalnā Rīgas dome ir nodomājusi būvēt sev jaunu administratīvo ēku. Kā veicas ar šo iecere?
— Pašlaik Rīgas domes jaunās administratīvās ēkas jautājumu neapspriežam. Torņakalna teritorija vispirms attīstīsies uz Latvijas Universitātes rēķina. Savulaik es pats vadīju darba grupu, kas izstrādāja projektu, un šis process norisinājās visai sekmīgi. Rīgas domes jaunais administratīvais komplekss ļautu atbrīvot pilsētas centrā gandrīz trīsdesmit ēku, kurās tagad ir izvietotas Rīgas domes struktūras un starp kurām, ciešot neērtības, skraidelē apmeklētāji. Taču tagad šī ideja faktiski ir ielikta dziļā plauktā. Mērijas darbiniekiem pārcelšanās jāpagaida.
— Kas sagaidāms citu rajonu iedzīvotājiem?
—Dižozolu ielas rekonstrukcija Ziepniekkalnā. Šis projekts nav tik vērienīgs kā iepriekš nosauktie. Iela tiks pilnībā pārbūvēta un pārvērtīsies; tā būs paredzēta promenādēm un velosipēdistiem. Mikrorajona iedzīvotājiem, kuru ir vairāk nekā 35 000, ir arī svarīgi tas, ka teritorija tiks pilnībā labiekārtota.
Vēl viens projekts ir Āgenskalna tirgus laukuma rekon-strukcija. Pašu tirgu neaiztiksim, bet laukumā pie tā notiks lielas pārmaiņas. Tur ir visai sarežģīts satiksmes mezgls, kur krustojas vairākas sabiedriskā transporta līnijas. Mēs gribam šo laukumu iekārtot tā, lai vienlaikus tas būtu ērts gājējiem un lai neciestu transporta kustība.
Pārmaiņas gaida arī Rīgas pils laukums. Esam nodomājuši, kamēr to remontēs, pārbūvēt pili, lai tā iegūst savu vēsturisko veidolu. Turklāt pēc pārbūves tā atbildīs arī diplomātiskā protokola prasībām. Ar šādu lūgumu pie mums ir vērsies Latvijas Republikas eksprezidents Valdis Zatlers.
Runājot par citām pilsētas teritorijām, jānosauc Mežaparka attīstīšanas projekts. Ir ieplānota Lielās estrādes rekonstrukcija — jau iesākts darbs saistībā ar projekta skicēm. Savukārt Rīgas Zooloģiskais dārzs iegūs Āfrikas savannas zonu.
Visbeidzot — krastmalas labiekārtošana Mūkusalas ielā. Tagad, kad ir pabeigts Daugavas labā krasta promenādes projekts, būtu tikai loģiski savest kārtībā arī Daugavas kreisā krasta krastmalu.
Ražotnēm atdod Granīta ielu un citas
— Jūsu minētie projekti ir saistīti ar pilsētas labiekārtošanu. Tomēr galvaspilsētai ir arī jāpelna. Daudzās citās pašvaldībās tiek veidoti industriālie parki un zonas, pašvaldības investē ceļos un apgaismes sistēmās, bet uzņēmēji būvē rūpnīcas. Rīgā pagaidām šādu industriālo parku joprojām nav. Vai būs?
— Būs. Principā jaunu industriālo teritoriju attīstīšanai ir piemērotas trīs vietas. Piemēram, Granīta ielas rajons. Tur jau tagad notiek uzņēmējdarbība. Šis rajons Rīgas domei būs prioritārs. Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas pieteikto reindustrializācijas programmu, mēs ceram arī uz valsts atbalstu. Granīta ielas rajons ir ērtā vietā (nav jāšķērso centrs), tajā ir brīvas platības — atlicis vien uzlabot infrastruktūru. Pēc mūsu aprēķiniem, minētajā rajonā varēs izveidot 24 000 jaunu darbavietu.
Industriālo parku izvietošanai Rīgas dome piedāvās arī Spilves lidostas rajonu un Vienības gatves rajonu aiz bijušās Robotu tehnikas rūpnīcas teritorijas.
Savukārt Skanstes ielas rajonam jākļūst par Latvijas galvaspilsētas jauno lietišķo un finanšu centru. Principā šeit jau tiek atvērti biroji un bankas un tiek būvēti dārgi mājokļi. Optimistiskas prognozes paredz, ka Skanstes ielas rajonā varētu izveidot aptuveni 40 000 darbavietu, bet 2030.gadā šajā rajonā dzīvos apmēram 28 000 iedzīvotāju.
Kā sadalīt budžetu?
— Oktobrī Eiropas Savienība pieņēma budžetu laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam. Tajā paredzēts, ka Latvija no Eiropas kopēja maka septiņu gadu laikā saņems gandrīz piecus miljardus eiro, un šajā summa nav iekļauti neieskaitot maksājumi zemniekiem. Cik lielu daļu no šī pīrāga cer apgūt Rīga?
— Ja summē visus mūsu rīcībā esošos projektus, tad to kopējā vērtība ir 2,4 miljardi latu (3,4 miljardi eiro). Mēs, protams, nevarēsim septiņos gados apgūt visu šo naudu. Iespējams, kāda daļa no mūsu iecerēm un perspektīvām, netiks īstenota. Taču mēs pašlaik veicam ļoti daudz «mājasdarbu» — izstrādājam tehniskos projektus un gatavojam dokumentāciju. Tādējādi, kad Eiropas Komisija būs apstiprinājusi valdības plānus un būs skaidri zināms, cik un kur valsts investēs, mēs bez kavēšanās varēsim iekļauties procesā.
— Beidzamā laikā daudz tiek runāts par valdības un Rīgas domes nesaskaņām. Piemēram, Dienvidu tilta būvniecība tika uzsākt bez Eiropas naudas piesaistīšanas tikai tādēļ, ka Rīgas domē bija opozīcijas partijas. Vai, gatavojot projektus, izjūtat šo nesaskaņu ietekmi?
— Nevar teikt, ka tiktu likti sprunguļi spieķos. Gluži tā nav, ka starp valdību un Rīgas domi pastāvīgi būtu nesaprašanās. Daudzos projektos sadarbība starp Rīgas domi un valdību ir auglīga. Tomēr ir arī negatīvi piemēri. Piemēram, neizdevās pārliecināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ka Daugavas labā krasta nostiprināšana kalpo Rīgas aizsardzības pret plūdiem programmai. Par šo konfliktu tagad mēģina tikt skaidrībā Finanšu ministrija - galvenā iestāde, kas kontrolē Eiropas līdzekļu izlietojumu. Tāpēc jāatzīst, ka strīdi tomēr atgadās.
2007.—2013.gada plānošanas periodā Rīgas pašvaldība, saņemot Eiropas fondu līdzfinansējumu, ir īstenojusi 101 projektu. To kopējā vērtība ir 119 miljoni latu, tajā skaitā 51 miljons latu jeb 43 % ir Eiropas fondu līdzekļi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2522
