Rimšēvičs: Nevajag sevi baidīt ar briesmu scenārijiem
Pašreiz Latvijas tranzīta nozari nekas neapdraud un nevajag baidīt sevi ar briesmu scenārijiem, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, komentējot izskanējušās bažas par ietekmi uz Latvijas ekonomiku, ja Krievija nolems sankcijas vērst pret citām tautsaimniecības nozarēm. Pēc Latvijas Bankas vadītāja teiktā, iespējams uzzīmēt visdažādākos scenārijus, taču, pārfrāzējot Francijas prezidenta Žaka Širaka citā kontekstā savulaik teikto, tagad būtu nepieciešams "nedaudz paklusēt". Pirmie aprēķini pēc Krievijas noteiktajām sankcijām rāda, ka to ietekme nav nemaz tik liela, tomēr vienlaikus, kā uzvēra Rimšēvičs, Latvijai jāveido rezerves nebaltai dienai, nedrīkst dzīvot pāri saviem līdzekļiem un palielināt budžeta deficītu. Pēc Rimšēviča teiktā, ir jāaizmirst par iecerēm samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, jo tas radīs robu valsts budžetā un samazinās iespējas atbalstīt sankciju ietekmētos uzņēmējus, cīnīties ar Āfrikas cūku mēri un piešķirt naudu citiem būtiskiem mērķiem. "Ja PVN samazināšana būtu risinājums, šī valdība jau to būtu pieņēmusi," sacīja Latvijas Bankas vadītājs, aicinot ieklausīties ekspertu atzinumos, kas neiesaka samazināt PVN. Šobrīd Latvijā nav nekādas krīzes, nav pamata "atvērt" budžetu un dzīvot pāri savām iespējām, norādīja Rimšēvičs. Pēc viņa domām, finanšu ministrs kā kārtīgs saimnieks ļoti piesardzīgi rīkojas ar valsts budžeta naudu un iecerētajiem atbalsta pasākumiem līdzekļu budžetā pietiks. Latvijas Bankas vadītājs atzina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi samazinās, tomēr ekonomika joprojām attīstās un šogad būs viena no visstraujāk augošajām Eiropas Savienībā. Vasaras sākumā Latvijas Bankas prognozēja iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šogad par 3,3%. Rimšēvičs atzina, ka šo prognozi nāksies nedaudz koriģēt, un tā varētu būt 2,8%-3% robežās. Kā ziņots, Latvijas Bankas ekonomistu vērtējums liecina, ka Latvijas pārtikas eksports (bez dzērieniem) uz Krieviju veido nepilnus 1,4% no kopējā eksporta. Iekļaujot dzērienus, šis skaitlis ir 4,9%. 2013.gadā Latvija uz Krieviju sankcijām pakļautos produktus ir eksportējusi 52,82 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,53% no Latvijas kopējā eksporta. No kopējā pārtikas un dzērienu eksporta tas ir 2,58%.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news/show/12445
