Rungainis: visticamāk, par Snoras un līdz ar to Krājbankas īpašniekiem kļūs Skandināvu bankas
Nozare.lv, 2011. gada 17. novembris
Lietuvas valsts pārāk ilgi nepaliks Snoras un līdz ar to arī Latvijas Krājbankas īpašnieki un šīs akcijas tiks pārdotas. Tā kā Lietuvā, tāpat kā Latvijā, dominē skandināvu bankas, visticamāk, ka par Snoras un Latvijas Krājbankas īpašniekiem varētu kļūt kāda no tām.
Šādu uzskatu, komentējot notikumus Lietuvā, paudis finanšu konsultāciju kompānijas IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis, piebilstot, ka «tas, kas notiek patlaban, ļauj cerēt, ka īpašnieku maiņa notiks regulētā un civilizētā veidā».
Runājot par Snoras nacionalizācijas ietekmi uz Latviju, Rungainis norāda - ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir atbildīgi veikusi savu darbu, tad Lietuvas Snoras bankas problēmas neietekmēs Latvijas banku un finanšu sistēmas stabilitāti.
Viņš piebilda, ka savulaik arī Parex bankas krahs neietekmēja Lietuvas banku sistēmu, lai gan Lietuvā darbojās Parex bankas filiāle.
«Latvijas Krājbanka nav Snoras filiāle, tā ir meitasuzņēmums, kurš neatbild par savu akcionāru saistībām un situācijām. Latvijas Krājbanku Latvijā atsevišķi uzrauga FKTK, kas ir pieredzējusi organizācija, kas izgājusi cauri trīs banku krīzēm. Ja uzraudzība bijusi laba, tad Latvijas Krājbankai problēmu nebūs,» skaidroja Rungainis.
Jau ziņots, ka Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu - nacionalizēt komercbanku Snoras. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas vadība pārtraukusi Snoras darbību un iecēlusi pagaidu administratoru.
Pēc sasauktās Lietuvas valdības ārkārtas sēdes Lietuvas Finanšu ministre Ingrīda Šimonīte paziņoja, ka Snoras tiks pārņemta, savukārt norēķini ar akcionāriem tiks veikti saskaņā ar izstrādātiem noteikumiem.
Tāpat arī vēstīts, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sākusi izmeklēšanu saistībā ar pazudušiem aktīviem vairāk nekā miljarda litu apjomā.
«Pārbaudes laikā mēs konstatējām, ka trūkst vairāku vērtspapīru, kuru atrašanās vieta citu jurisdikciju bankās. Šādā saistībā mēs vērsāmies ārvalstu institūcijās un saņēmām atbildi, ka šādu dokumentu pie viņiem nav. Tādejādi attiecīgi ir samazinājusies bankas īpašumu vērtība,« tā paziņoja Lietuvas Centrālās bankas prezidents Vitas Vasiļauskas, piebilstot, ka ar šiem iespējamajiem pārkāpumiem var būt saistītas atbildīgas amatpersonas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/pasaule/rungainis-visticamak-par-snoras-un-lidz-ar-to-krajbankas-ipasniekiem-klus-skandinavu-bankas-248299
