Saeimas komisija piedāvās risinājumus komunālo parādu problēmām
Lai diskutētu par Saeimā izstrādātajiem risinājumiem komunālo parādu problēmām, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 23.maijā, tikās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem.
Komisijas deputāti informēja par izstrādātajiem grozījumiem vairākos likumos un aicināja pašvaldību pārstāvjus iesniegt savus priekšlikumus un iesaistīties likumprojektu apspriešanā.
Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs pauda gandarījumu, ka pirmajā tikšanas reizē sarunas ar Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem bija veiksmīgas, jo kopumā ir vērojama liela pretestība no visām iesaistītajām pusēm pret jebkādām izmaiņām, kas notiek komunālo parādu jomā. S.Dolgopolovs norādīja, ka komisija ar asociācijas pārstāvjiem sarunas turpinās, organizējot tematiskas apspriešanas konkrētas problēmas risināšanai.
Ir izstrādāti grozījumi četros likumos, kas motivēs apsaimniekotājus piedzīt komunālos parādus, dzīvokļu īpašniekus maksāt ikmēneša rēķinus, kā arī iedzīvotāji varēs aktīvāk iesaistīties māju pārvaldīšanas procesā, informēja Mājokļu apakškomisijas sekretārs Viktors Valainis. Viņš atzīmēja, ka plānotās izmaiņas paredz, ka dzīvokļa īpašniekam pirms kādām darbībām ar nekustamo īpašumu ir jāziņo pircējam par konkrētā īpašuma saistībām. „Jaunajā kārtībā plānots saglabāt īpašnieku iespējas brīvi rīkoties ar īpašumu, bet, ja, piemēram, dzīvoklim ir parādi, pusēm līgumā būs jāvienojas par parādu nomaksu. Tāpat noteikta skaidrāka kārtība, kad namu apsaimniekotājam parādnieks ir jābrīdina vai jāsūdz tiesā. Savukārt Maksātnespējas procesa laikā parādi par dzīvokli jāturpina maksāt, un, ja kreditors uz kādu laiku atliek dzīvokļa izsoli, viņam jāuzņemas komunālo parādu segšana,” skaidroja V.Valainis.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji informēja par komunālo parādu situāciju pašvaldībās, kā arī norādīja, ka izsolēs daudzdzīvokļu mājas ar komunālajiem parādiem neviens nepērk un ēkas stāv tukšas. Valmieras mērs Inesis Boķis sacīja, ka likumos būtu jāparedz, kā pašvaldības varētu materiāli stimulēt māju pārvaldniekus strādāt pēc iespējas labāk. Savukārt Jelgavas pilsētas izpilddirektore Irēna Škutāne aicināja domāt par iedzīvotāju sociālo aizsardzību, jo pilsētā sociālās palīdzības sniegšanas apjoms jau sasniedzis trīs miljonus latu.
Sarunas laikā deputāti un pašvaldību pārstāvji kā problēmu akcentēja ilgos un dārgos tiesu procesus komunālo parādu piedzīšanai, kā arī iedzīvotāju izglītošanu apsaimniekošanas jautājumos. Puses bija vienisprātis, ka jādomā par pārvaldnieku reģistra attīstību, kuram būtu regulējošs raksturs un stingrāki nosacījumi namu apsaimniekotājiem, lai iedzīvotāji varētu izvēlēties labākos pārvaldniekus. Tāpat būtu nepieciešama privātā kapitāla piesaiste ēku siltināšanā.
Lai risinātu komunālo parādu problēmas, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pašlaik skata Mājokļu apakškomisijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, Dzīvokļa īpašuma likumā, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Maksātnespējas likumā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/72519-saeimas-komisija-piedavas-risinajumus-komunalo-paradu-problemam.htm
