Samazinājušās investīcijas komercīpašumos
Šogad pirmajā pusgadā samazinājies investīciju apmērs komercīpašumos, trešdien SEB jaunākā ekonomikas apskata "Nordic Outlook" prezentācijā sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.
Viņa norādīja - ja ierasti investīciju apmērs Latvijas komercīpašumu sektorā pusgadā ir aptuveni 170 miljoni eiro, tad šogad tie ir 70 miljoni eiro.
Vienlaikus Vērdiņa minēja, ka Baltijā kopumā 2023.gada pirmajā pusgadā investīcijas komercīpašumos veidoja 400 miljonus eiro. Ja iepriekšējos gados visās trijās Baltijas valstīs investīcijas komercīpašumos kopumā gadā sasniedza vai pārsniedza vienu miljardu eiro, bet šogad ir risks, ka investīcijas miljardu eiro nesasniegs.
Vērdiņa skaidroja, ka īpašumu tirgu ietekmē vairāki faktori - būvniecības izmaksu pieaugums par 35% no 2021.gada, pērn novērotā 17,5% inflācija, kā arī EURIBOR likmju kāpums, kas ietekmē gan attīstītājus, gan īpašumu pircējus.
Tāpat Vērdiņa informēja, ka pašlaik Rīgā būvniecības stadijā ir 14 biroju centri ar kopējo platību 130 000 kvadrātmetru, un pēc šo ēku pabeigšanas biroju platības pieaugs par 20%. Tādēļ aktuāls ir jautājums, kas šīs ēkas aizpildīs.
Vērdiņa norādīja, ka pārsvarā darba devēji cenšas uzlabot darba apstākļus, tādēļ 74% izvēlas sertificētas ēkas, bet 69% - jaunbūvētas ēkas. Tāpat 54% darba devēju izvēlas A klases biroju ēkas.
Uzlabojot darba apstākļus, audzis nomas darījumu skaits. Vērdiņa informēja, ka šogad astoņos mēnešos reģistrēts tāds nomas darījumu apjoms, kāds parasti vērojams gada laikā.
Vienlaikus Vērdiņa atzīmēja, ka nomas maksas nav augušas tik strauji, kā būvniecības izmaksas un inflācija - salīdzinājumā ar 2020.gadu nomas maksas A klases ēkās augušas par 10%, bet B klases ēkās - par 12%.
Ņemot vērā pēc Covid-19 pandēmijas joprojām saglabāto hibrīddarba režīmu, daudzi darba devēji samazina nomātās biroju platības, līdz ar to pieaug brīvo telpu īpatsvars. Vērdiņa stāstīja, ka nesertificētajās ēkās brīvo platību īpatsvars ir lielāks, tostarp nesertificētajās A klases ēkās tas sasniedz 32%, bet sertificētajās - 9%. Savukārt nesertificētajās B klases biroju ēkās brīvo platību īpatsvars ir 17%, bet sertificētajās - 11%.
Vērdiņa atzina, ka nesertificēto ēku īpašnieki būs spiesti vai nu ieguldīt līdzekļus īpašumu uzlabošanā, vai arī pārprofilēt tos, piemēram, par dzīvojamajām telpām.
Kopumā Vērdiņa rezumēja, ka investīciju tirgus patlaban gaida cenu korekcijas, bet attīstītāji ir piesardzīgi ar jaunu objektu būvniecības sākšanu. Tāpat nekustamo īpašumu tirgū patlaban trūkst jaunpienācēju, savukārt hibrīddarbs uzlabo biroju telpu kvalitāti. Tajā pašā laikā augstās EURIBOR likmes īstermiņā īres tirgu padara pievilcīgāku par mājokļu iegādi.
Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzina, ka nekustamo īpašumu tirgū aktivitāte saglabājas un būtiskas korekcijas nav piedzīvotas, bet būvniecībā aktivitāte privātajā sektorā ir ierobežota un nozares cerības saistās ar publiskā sektora pasūtījumiem.
Gašpuitis pauda, ka būvniecībā patlaban veidojas labvēlīgi apstākļi, jo augsto izmaksu pīķis ir aiz muguras un gaidāma apjomīgāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieguldīšana būvniecībā. Tāpat, ņemot vērā sabremzēšanos Eiropas būvniecības tirgū, daudzi eksportējoši būvniecības uzņēmumi ir sākuši vairāk pievērsties Latvijas tirgum.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/samazinajusas-investicijas-komercipasumos-513104
