Senas kartes atklāj, kas iepriekš atradies pašreizējā Pļavnieku apkaimē
Katrai Rīgas apkaimei ir sava vēsture – vienai bagātāka, otrai ne tik ļoti. Pļavnieku vēsture varbūt nebūs tik koša kā, piemēram, Maskavas priekšpilsētai, Vecmīlgrāvim vai Bolderājai. Taču arī Pļavniekos reiz atradās īstas muižas. 1927. gada Rīgas plānā tādas minētas veselas trīs: Semana, Petrina un Zaļā muiža. Tās atradušās tagadējās Lubānas ielas apkārtnē. Tiesa, 1930. gada Rīgas kartē no muižām bija palikusi vairs tikai viena, stāsta pašvaldības portāls riga.lv.
Senākas kartes šajā teritorijā norāda arī pulvera pagrabus. Tie atradušies vietā, kur mūsdienās krustojas Ilūkstes un Lubānas iela. Tolaik šī bija milzīga un vientuļa teritorija, un pagrabi te bija vienīgās būves. Vēsturnieki domā, ka laikā, kad ienaidnieks uzbrucis Rīgai, šeit glabājušies munīcijas krājumi.
Taču dzīvojamā rajona nosaukums saistīts ar gleznainām pļavām, kas zēlušas šajā vietā. No tām tad arī nāk nosaukums - Pļavnieki. Vispār pļavas kādreiz pletušās gandrīz vai līdz tagadējam pilsētas centram - ne velti viena no šķērsieliņām starp Matīsa un Lienes ielu ir nosaukta par Pļavas ielu. Pat slavenās Alberta ielas vietā vēl XIX gadsimta beigās atradušies sakņu dārzi.
1974. gadā Pļavnieki tika iekļauti Rīgas teritorijā, vienu daļu atstājot Stopiņu sastāvā. Jaunbūvju projektēšana te sākās 1980. gadā, savukārt pirmās mājas uzceltas 1985. gadā. Tās bija 602. sērijas deviņstāvu dzīvojamās ēkas. Lubānas ielā būvēja arī 16 un pat 18 stāvu ēkas. Viena no tām tautā joprojām tiek dēvēta par deputātu māju - 1990. gadā tur iemitinājās toreiz vēl LPSR Augstākās Padomes deputāti, kas bija atbraukuši uz galvaspilsētu pārstāvēt savas provinces.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/riga/230183-senas-kartes-atklaj-kas-ieprieks-atradies-pasreizeja-plavnieku-apkaime.htm
