Šīns: Ierosinājums pašvaldībām pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes ļautu tām veidot savu zemes politiku
Tieslietu ministra Aigara Štokenberga ierosinājums piešķirt tiesības pašvaldībām pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa lielumu ar likumu ierobežotā likmju "koridorā" ir vērtējams atzinīgi, jo tas nodokļa iekasēšanu padarītu ne vien sociāli taisnīgāku, bet arī beidzot ļautu pašvaldībām veidot savu zemes politiku, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš uzskata, ka valstij līdz šim diemžēl nekādi nav izdevies ne vienoties, ne arī noformulēt savu zemes politiku. Ja pašvaldībām dotu tiesības noteiktā "koridorā" pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, bet vēl labāk, ja tām būtu zināma ietekme arī uz kadastrālo vērtību aprēķināšanu, tad varētu cerēt, ka pašvaldības lokāli sāktu veidot un arī realizēt šo zemes politiku, balstoties uz savām vajadzībām un attīstības plāniem, uzskata Šīns.
"Esošā kadastrālās vērtības noteikšanas sistēma ir pārāk smagnēja un nespēj tikt līdzi pārmaiņām nekustamā īpašuma tirgū. Palielinot pašvaldību ietekmi arī uz kadastrālo vērtību aprēķināšanu, tām varētu atļaut pašām noteikt zemes un ēku bāzes vērtības, atļaujot arī izlemt, cik bieži tās aktualizēt. Tādējādi pašvaldības daudz ātrāk nekā patlaban spētu reaģēt uz tirgus svārstībām un atbilstoši rīkoties," sacīja Šīns. Valsts attīstībai būtu svarīgi, lai pašvaldības konkurē viena ar otru, lai, izmantojot nekustamā īpašuma nodokli kā konkurences instrumentu, mēģina nodokļu maksātājus - ģimenes, uzņēmumus - atvilināt no citām pašvaldībām un piedāvā viņiem labākus nosacījumus, sacīja Šīns. Tas būtu stingrs pamats, lai lokāli veidotu zemes politiku, kas ar laiku, iespējams, pāraugtu vienotā izpratnē par lietderīgu zemes un īpašumu izmantošanu valstī.
"Nekustamā īpašuma nodokļa svars pašvaldību ieņēmumos nākotnē arvien vairāk palielināsies. Domāju, nav vairs tālu tas laiks, kad valsts budžeta konsolidācijas un visu gaidīto strukturālo reformu iespaidā nekustamā īpašuma nodoklis veidos 80% līdz 90% no visiem pašvaldību ieņēmumiem. Tāpēc valdībai jābūt tālredzīgai un pašvaldībām jāļauj ar nekustamā īpašuma nodokli rīkoties tā, lai tās savas vajadzības varētu finansēt no šī nodokļa ieņēmumiem," skaidroja Šīns.
Lielākie šī priekšlikuma riski ir saistīti ar tā īstenošanu, uzskata Šīns. Jāizstrādā tāda nodokļa piemērošanas kārtība, kas, no vienas puses, izslēgtu korupcijas iespējas, bet, no otras puses, pašvaldībām nesasietu rokas, lai tās tiešām spētu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmēm ietekmēt savas teritorijas attīstību, piebilda uzņēmējs.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=15.04.2011
