Spekulantiem šeit nav vietas
Latvijas valdība ir apstiprinājusi jaunus lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkšanas ierobežojumus. To mērķis ir padzīt spekulantus un atdot zemi tieši pašiem zemniekiem. Kas noteikts jaunajā kārtībā?
Slavenais amerikāņu rakstnieks un satīriķis Marks Tvens jokodams vēl pirms vairāk nekā gadiem simts sacīja: "Pērciet zemi — to vairs neražo." Tagad viss tiešām rāda, ka samērā drīz zeme uz planētas kļūs par galveno resursu. ANO prognozē, ka jau 2050.gadā mūsu planētas iedzīvotāju skaits pārsniegšot deviņus miljardus. Viņu paēdināšanai būs vajadzīgs katrs brīvas zemes pleķītis. Analītiķi ir vienisprātis, ka planētas iedzīvotāju skaita palielināšanās dēļ pārtikas produktu cenas pastāvīgi celsies. ANO analītiķi uzskata, ka laikā līdz 2050.gadam pārtika sadārdzināsies par 70 procentiem.
Tieši šī iemesla dēļ zemes stratēģiskā nozīme kļūst aizvien lielāka. Latvijā pret šo stratēģisko resursu līdz šim ir bijusi visai vieglprātīga attieksme. Mūsu valstī ir reģistrēti 2,2 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Taču tas ir uz papīra. Realitātē desmitā daļa mūsu valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek apstrādāta un pārmežojas. Tādējādi lauksaimniecības kultūru audzēšanai tiek izmantoti mazāk par diviem miljoniem hektāru. Tomēr arī ar tiem viss nav labi. Valsts zemes dienesta (VZS) speciālisti uzskata, ka Latvijā piektā daļa darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir notikusi spekulatīvā nolūkā — zeme nopirkta, lai to pārdotu tālāk. Ne kartupeļus, ne burkānus spekulanti neaudzē — labākajā gadījumā noalgo vietējos iedzīvotājus, lai nopļautu zāli.
Un tam ir savs tālejošs aprēķins. Pēdējos gados Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir tas nekustamo īpašumu tirgus segments, kurā noticis visstraujākais cenu kāpums. Saskaņā ar VZS rīcībā esošajām ziņām laikā no 2010. līdz 2012.gadam gruntsgabalu cenas ir pieaugušas vidēji par 50 procentiem. Saglabājoties šādai dinamikai, zemes cenas pirmskrīzes līmeni pārsniegs jau šogad. Pašlaik mūsu valstī hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes maksā vidēji vairāk nekā 1300 eiro/ha, bet, ja ņem vērā cenas, par kādām zemi pērk tās zemnieku saimniecības, kuras izmanto valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" aizdevumus, vidējā cena ir pat vēl augstāka — 1763 eiro/ha (skaitlis iegūts, ņemot par pamatu darījumus ar 7155 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes). Turklāt cenas turpina celties.
Sākot ar 2014.gada 1.maiju, cenu kāpumu paātrinās to plānoto Latvijas zemes pārdošanas ierobežojumu atcelšana, kuri bija noteikti pārējo ES valstu pilsoņiem. Līdz šim viņiem iespējas nopirkt Latvijas zemi nebija, jo bija spēkā noteiktais moratorijs uz desmit gadiem. Te gan ir vietā piebilst, ka ierobežojumu varēja apiet bez īpašām grūtībām, nodibinot Latvijā reģistrētu starpniekfirmu. Pēc 1.maija nebūs nekādu šķēršļu. Un mūsu zemnieki sāka zvanīt zvanu un celt trauksmi, ka pavisam drīz Latvijas zemniekiem vairs nebūs, kur art un sēt. Vajadzēja kaut ko steidzami darīt. Tieši tādēļ tika izstrādāti grozījumi likumā ”Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas tad arī būtiski maina zemes pirkšanas kārtību.
Pirmkārt, vairs nebūs dalījuma "savējie—svešie". Ārzemnieki varēs pirkt zemi tāpat kā Latvijas pilsoņi. Tikai tas gan nenozīmē, ka zemi varēs nopirkt katrs, kas to vēlēsies. Potenciālajiem zemes pircējiem ir ieviesti kritēriji. Ja tā ir fiziskā persona, tai ir jābūt reģistrētai kā saimnieciskās darbības subjektam vai ir bijis jābūt tiesīgai saņemt Eiropas Savienības lauksaimniecības tiešmaksājumus pirms 2013.gada 13.jūlijam, vai arī tai rakstiski jāapstiprina, ka ne vēlāk kā pēc trim gadiem pēc zemes iegādes sāks nodarboties ar lauksaimniecību.
Savukārt juridiskajai personai jābūt reģistrētai Latvijā, jābūt tiesīgai saņemt Eiropas Savienības lauksaimniecības tiešmaksājumus, jānodarbina darbinieki, kam ir lauksaimniecības izglītība, un rakstiski jāapstiprina, ka darbība būs saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu. Tiesa, šie noteikumi neattiecas uz tiem, kuri iegādājušies zemesgabalu, kas ir mazāks par pieciem hektāriem.
Kā paskaidroja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucava, viens no galvenajiem jaunā likuma punktiem ir saistīts ar pirmpirkuma tiesībām zemniekiem. Tas ļauj zemniekiem apvienot gruntsgabalus, un līdz ar to netiks pieļauts, ka zemesgabalu nopirks spekulants," — uzskata ierēdne. Pirmpirkuma tiesības tiks piešķirtas konkrētā zemesgabala nomniekiem vai līdzīpašniekiem, kaimiņu zemesgabalu īpašniekiem un arī zemniekiem, kas tikai uzsāk savu darbību, ja viņu nekustamais īpašums nav tālāk par 50 kilometriem no zemes īpašuma, ar kuru nodomāts veikt darījumu.
Lai zemniekiem būtu nauda zemes iegādei, jau pagājušajā gadā izveidota speciāla zemnieku kreditēšanas programma. Šogad šim nolūkam ir piešķirti vairāk nekā 14 miljoni eiro. Turklāt plānots izveidot speciālu valsts zemes pārvaldi, kas varēs iegādāties zemesgabalus, lai pārdotu tos tieši zemniekiem par taisnīgu cenu. Darījumu likumību izvērtēs īpašas pašvaldību komisijas.
Zemnieki ir apmierināti ar jauno likumu. Nekustamo īpašumu kompānijas Latio īpašnieks Edgars Šīns šo likumu sauc par kļūdu un paredz, ka tas paver iespēju tiesu darbiem, jo jaunais likums būtiski ierobežo zemes īpašnieku tiesības pārdot savu īpašumu par tirgus cenu. "Un kāpēc gan, piemēram, lai nepieņemtu likumu, kas dzīvokļus ļautu izīrēt un īrēt tikai nekustamo īpašumu asociācijas locekļiem? Princips taču būtu tāds pats. Mums visiem ir jāpārstāj izlikties, ka mākslīgi izveidoti birokrātiskie šķēršļi kaut ko atrisina. Mēs noteicām ierobežojumus ārzemniekiem pirkt zemi. Nu, un ko tas ir palīdzējis?" retoriski vaicā uzņēmējs.
Tomēr valdība grozījumus jau ir apstiprinājusi. Tagad tie jāapstiprina Saeimai.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2545
