Strādā pie jauniem priekšlikumiem kredītņēmēju atbalstam
NOZARE.LV
Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Finanšu ministriju analizē iespējas uzlabot likumdošanu, lai kredītu restrukturizācijas gadījumos, kas varētu ietvert arī daļēju pamatsummas atlaišanu, ne klientam, ne bankai nebūtu jāmaksā nekādi papildu nodokļi.
To pastāstīja asociācijas jaunais prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Patlaban, ja banka atlaiž kādu daļu kredīta, likumdošana to uzlūko kā dāvinājumu, par kuru ir jāmaksā iedzīvotāja ienākuma nodoklis.
Viņš gan uzsvēra, ka šādi jauninājumi attiektos tikai uz tiem kredītņēmējiem, kuri maksimāli atbildīgi attiekušies pret savām saistībām, bet krīze ierobežojuši viņu iespējas.
«Pat ja bankas no savas puses gribētu atlaist daļu kredīta, tas ir apgrūtinoši, jo par to vēl jāsamaksā nodoklis. Protams, naudas dāvināšana neuzlabos tiesisko vidi, tāpēc šādi gadījumi tiks vērtēti individuāli,» teica Bičevskis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka bankas nekad nav gribējušas un negrib kaut ko dāvināt, bet ir gatavas reālistiski novērtēt situāciju tautsaimniecībā un pieņemt lēmumus, lai vienu situāciju līdz galam atrisinātu un varētu iet tālāk.
«Ilgstoši vilkt līdzi stāstu, kas nedod attīstības potenciālu ne bankai, ne mājsaimniecībai, nav ilgtspējīgi. Bankas saka: esam gatavas dalīties ar zaudējumiem, kuros esam nonākušas pārmērīga optimisma dēļ visās pusēs,» banku motivāciju atlaist kredītus skaidroja Bičevskis.
Viņš gan nevēlējās nosaukt kādas konkrētas summas, kuras varētu tikt dzēstas, uzsverot, ka tas būs katras bankas individuāls lēmums.
Arī vidējās mājsaimniecības definēšanu, uz kuru kredīta atlaišana varētu attiekties, viņš neuzskatīja par lietderīgu, jo bankas izvērtēšot savu klientu grupas, «bet tas nenozīmē, ka tik un tik procenti kredītu tiks atlaisti». Par to nevajag sapņot, uzsvēra jaunais asociācijas prezidents.
Bičevskis arī akcentēja, ka tā nekādā gadījumā nebūs valsts atbalsta programma, kurā varēs iet un pieteikties rindā, bet gan viens no instrumentiem, kas radīs iespējas un uzlabos potenciālu bankām ar noteiktu klientu grupu vienoties par problēmu risinājumiem.
Bičevskis pauda cerību, ka ar Finanšu ministriju izdosies rast kopsaucēju, lai nākamā gada budžeta nodokļu paketē šādas likumdošanas izmaiņas būtu. Priekšlikumus izmaiņām plānots izstrādāt līdz septembrim.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/citas-zinas/berzins-nolemis-nedzivot-jurmala-par-ekas-turpmaku-izmantosanu-vel-doma-241960
