Strazds: mātes bankas Zviedrijā jau sen Latvijas parādus norakstījušas un necer uz to atdošanu
Db.lv, 2011. gada 28. oktobris
Kamēr meitas bankas Latvijā iekasē un piedzen parādus, priecājoties par katru necerēti atpakaļ kasē iekritušo latu vai eiro, to mātes Zviedrījā jau sen parādus norakstījušas un necer uz to atdošanu.
Tā intervijā Latvijas Avīzei norāda ekonomists Armands Strazds, kuru drīz pēc vēlēšanām Saskaņas centra valde izslēdza no partijas it kā «par separātu sarunu vešanu».
«Esmu runājis ar Frankfurtes SEB bijušo direktoru. Viņš atcerējās – kad atvēra jauno Baltijas tirgu, viņi sarosījās, ka jāiet turp, jo iedzīvotāji ir «parādu brīvi», nav ņēmuši kredītus. Līdz ar to jāpadara pieejama nauda, pretī neprasot īpašu nodrošinājumu risku izskaidrošanas ziņā, bet vienīgi ķīlu. Visi uzskatīja – šīs ekonomikas attīstīsies, algas kāps bezgalīgi augšup, bankām būs iespēja nopelnīt. Kad finanšu burbulis pārplīsa, zviedri saprata, ka aizdoto naudu neatdabūs. Tomēr parādniekiem nedara zināmu, ka šie līdzekļi sen norakstīti. Un šie cilvēki, zaudējuši ķīlu, atdevuši māju, turpina maksāt un norēķināties, kas var ilgt gadu desmitiem,» skaidro Strazds, piebilstot, ka runa ir par personu un uzņēmumu parādiem.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc neviens neprasa Latvijas Bankas prezidentamm Ilmāram Rimšēvičam, kāpēc no Latvijas iekasē to, kas jau ir norakstīts, ekonomists atbild: «Tas būtu valdības uzdevums. Es pieņemu, ka valdība aizbildināsies, ka nezina šos faktus…»
Strazds norāda, ka valdībai gan šis fakts būtu jāzina. Ja valdība nepajautā Zviedrijas finanšu ministram vai banku regulatoram, par cik procentiem parādi norakstīti, tad arī šo faktu neuzzina. Savukārt, ja šīs atbildīgās personas noliedz norakstīšanas faktu, tad tās melo, norāda ekonomists, piebilstot, ka, viņaprāt, parādi ir norakstīti par vairākiem desmitiem procentu, un, ja tas būtu zināms krīzes periodā, tad daudziem desmitiem tūkstošu cilvēku nebūtu jābēg no Latvijas.
«Es jau nerunāju no zila gaisa, arī mūsu ekonomistu grupa vairākkārt ar Rimšēviču tikusies un vienmēr jutusi Latvijas Bankas vadības respektu,» tā Armands Strazds.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/strazds-mates-bankas-zviedrija-jau-sen-latvijas-paradus-norakstijusas-un-necer-uz-to-atdosanu-247383
