Tautas skaitīšana: piektdaļa dzīvošanai derīgo mājokļu - neapdzīvota
2011.gada tautas skaitīšanā, ņemot vērā Regulas (EK) Nr.763/2008 prasības, atšķirībā no iepriekšējām Latvijas tautas skaitīšanām, pēc būtības vienlaicīgi tika veikta kā iedzīvotāju tā arī mājokļu skaitīšana. Tas nozīmē, ka tika iegūta informācija ne tikai par mājokļiem ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet arī par mājokļiem bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem un par mājokļiem, kuru iemītnieki skaitīšanā nav iekļaujami (ārvalstu militārais, jūras spēku un diplomātiskais personāls un viņu ģimenes, kas atrodas valstī, ārvalstu civilpersonas, kuras strādā valstī uz noteiktu laiku; citas personu grupas, kuras ir valstī uz noteiktu laiku, piemēram, tūristi).
2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka valstī ir 1 023 tūkst. pastāvīgai apdzīvošanai derīgu mājokļu. No tiem 812 tūkst. mājokļos (79,4% no visiem mājokļiem) dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji, 210 tūkst. mājokļu (20,5%) tautas skaitīšanas datumā – 2011.gada 1.martā – bija bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viens tūkst. mājokļu (0,1%) , kuru iemītnieki tautas skaitīšanas datos nav iekļaujami.
Trešā daļa no visiem apdzīvotajiem mājokļiem (33,5%) atrodas Rīgā, 16,4% – Pierīgas reģionā, 15,4% – Latgales reģionā, 13,2% – Kurzemes reģionā, 11,8% – Zemgales reģionā un 9,7% – Vidzemes reģionā.
Vismazākais mājokļu bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem īpatsvars ir Rīgā (16,7%), turpretī vislielākais – Pierīgas reģionā – 25,9% un Latgalē 22,3%.
Tautas skaitīšanā tika iegūta informācija arī par tradicionālo mājokļu uzcelšanas gadu.
Tradicionālie mājokļi saskaņā ar Regulā (EK) Nr.1201/2009 doto definīciju ir tādas strukturāli atsevišķas un neatkarīgas telpas noteiktās atrašanās vietās, kas ir paredzētas pastāvīgai apdzīvošanai un pārskata datumā a) tiek izmantotas kā dzīvesvieta vai b) ir brīvas, vai c) ir rezervētas sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu.
Tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka Latvijā pavisam ir 988 tūkst. tradicionālo mājokļu. Visaktīvākais mājokļu būvniecības periods ir bijis laika periodā no 1971. līdz 1980.gadam, kad uzcelti 204 tūkst. mājokļu un no 1981. līdz 1990.gadam – 191,2 tūkst. mājokļu. Vismazāk jaunu mājokļu uzbūvēts 2001. – 2005.gadā – tikai 18,2 tūkst. mājokļu. Svarīgi atzīmēt, ka 2006. – 2011.gadā nodoti lietošanā 42,8 tūkst. jaunu mājokļu jeb 2,3 reizes vairāk salīdzinājumā ar šī gadsimta pirmajiem pieciem gadiem. Tautas skaitīšanā iegūtie dati par 2001. – 2011.gadā uzceltajiem mājokļiem ir lielāki salīdzinājumā ar būvniecības statistikas datiem, jo daļa iedzīvotāju dzīvo būvniecības stadijā esošos vai ekspluatācijā oficiāli nenodotos mājokļos.
Vislielākais īpatsvars līdz 1945.gadam uzbūvētiem mājokļiem ir Vidzemes reģionā – 32,6%, Kurzemes reģionā – 23,8% un Rīgā – 20,9%. Kā liecina tabulas dati, visvairāk jaunu mājokļu pēdējā desmitgadē uzbūvēts Pierīgas reģionā – 15,5% un Rīgā – 6,7%, bet vismazāk – 1,6% – Latgales reģionā.
Pēc tautas skaitīšanas datiem dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās – 680 tūkst. – jeb 68,8% veido vislielāko īpatsvaru mājokļu struktūrā. Otru lielāko grupu – 285 tūkst. jeb 28,9% veido individuālās mājas. Vismazāk mājokļu – 10 tūkst. jeb 1,0% ir dvīņu mājās un 6,2 tūkst. jeb 0,6% – rindu mājās.
Mājokļu daudzdzīvokļu mājās daļa lielāka nekā vidēji valstī ir Rīgā, turpretī reģionos ārpus Rīgas augstāks ir individuālo māju īpatsvars.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/262244
