Tiesa turpinās skatīt Eko osta parādu piedziņas prasību pret Skonto būvi
Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.
Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.
Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.
«"Skonto būve", iespējams, ļaunprātīgi ir izmantojis apakšuzņēmēja uzticību un godprātību. Saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu katru mēnesi pēc paveiktajiem darbiem «Eko osta» sagatavoja un iesniedza «Skonto būvei» septiņus izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktus, kas iesniegti par paveiktajiem darbiem laika periodā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada augustam. No minētajiem septiņiem aktiem «Skonto būve» ir parakstījusi pirmos trīs aktus, bet apmaksājusi tikai divus. «Skonto būve» neparaksta pieņemšanas nodošanas aktus, aizbildinoties ar to, ka šos darbu izpildes aktus neparaksta VVD nozīmēts inženieris. Otrs iegansts daļai neparakstīto aktu ir «Skonto būves» nesaņemtā apmaksa no VVD puses,» norāda «Eko osta».
«Eko osta» pārstāvji arī uzsver, ka būvniekiem saistošie Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) iekārtu piegādes, projektēšanas-būvniecības darbu līguma noteikumi paredz - ja 28 dienu laikā inženieris nav iesniedzis pieņemšanas-nodošanas apstiprinājumu vai to ir noraidījis un darbi atbilst līguma prasībām, tiek uzskatīts, ka pieņemšanas-nodošanas apstiprinājums izdots pēdējā šī perioda dienā.
«Eko osta» ieskatā «Skonto būve» ir arī maldinājusi uzņēmumu, jo, zinot apstākli, ka apakšuzņēmēja iesniegtie darbu akti netiks vērtēti un attiecīgi nebūs apmaksāti strīda ar VVD dēļ, nekavējoties neapturēja līguma darbību un turpināja no «Eko ostas» saņemt pakalpojumus.
Līdz ar prasību piedzīt apmaksu par paveiktajiem darbiem un līgumsodu, «Eko osta» vērsusies tiesā ar prasību atzīt par spēkā neesošu līguma punktu, kas paredz kārtību, kādā notiek apmaksa par paveiktajiem darbiem.
«Eko osta» arī bija vērsusies Zemgales rajona tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret «Skonto būve», tomēr tiesa to noraidīja.
Savukārt «Skonto būves» pārstāvji iepriekš paziņojuši, ka uzņēmums vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs pret «Eko ostu», vainojot to nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanā pret būvfirmu. Atbilstoši Krimināllikuma 214.pantam «Skonto būve» aicinās ierosināt kriminālprocesu pret «Eko ostu» par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.
Būvfirmā arī pauda viedokli, ka «Eko osta» pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem.
Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc būvfirmas «Skonto būve» iesnieguma, kurā lūgts izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eko osta» valdes rīcību. Pēc «Skonto būve» iesnieguma VP Rīgas reģiona pārvaldē pagājušā gada novembrī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.
VP preses pārstāve Gita Gžibovska apliecināja, ka kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis konkrētām personām. Lietā aizdomās turēto patlaban nav un notiek pirmstiesas izmeklēšana.
Kompānija «Skonto būve» ir reģistrēta 1995.gada martā, un tās pamatkapitāls ir 4 270 393 eiro. Kompānijas kapitālā 95% pieder SIA «Skonto Construction» (iepriekš «Grif 1»), kura pastarpināti pieder Guntim Rāvim, bet 5% - SIA «M investīciju fonds", liecina «Firmas.lv» informācija.
«Skonto būves» apgrozījums 2017.gadā bija 25,413 miljoni eiro, bet peļņa bija 209 954 eiro.
Savukārt «Eko osta», pēc «Firmas.lv» datiem, reģistrēta 1999.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 2 161 737 eiro. Kompānijas lielākais dalībnieks ir Andrejs Laškovs (95%). 2017.gadā «Eko osta» strādāja ar apgrozījumu 3,483 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa bija 204 665 eiro.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/tiesa-turpinas-skatit-eko-osta-paradu-piedzinas-prasibu-pret-skonto-buvi-484647
