Tiešie norēķini – izdevīgāk, bet dārgāk?
Daudz apspriestie un Saeimā ātri izbīdītie strīdīgie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nu ir gandrīz stājušies spēkā.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem varēs norēķināties ar tiešajiem maksājumiem bez mājas pārvaldnieka starpniecības. Bet viņiem būs iespēja norēķināties arī tāpat kā līdz šim – naudu samaksājot pārvaldniekam, kas tālāk to ieskaita pakalpojumu sniedzēju kontos.
Par šiem grozījumiem ir bijušas vētrainas diskusijas, jo vieni sašutuši uzskata, ka tādējādi iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk, bet citi priecājas, ka nu varēs kontrolēt iemaksāto naudas summu un justies droši, ka nemaksā kāda parādnieka vietā. Vai arī – ka pārvaldnieks vai apsaimniekotājs neiebāzīs naudu savā kabatā un nepazudīs maksātnespējas procesā, bet dzīvokļu īpašniekiem nenāksies maksāt dubulti. Tomēr viens ir skaidrs, šķiet, visiem – parādu problēmu jaunie grozījumi neatrisinās.
Lielie saka – būs dārgāk
Neatkarīgā jau vairākas reizes informējusi par galvaspilsētas uzņēmumu – SIA Rīgas ūdens (RŪ) un AS Rīgas siltums (RS) – nostāju, ka tiešie norēķini sadārdzinās komunālos maksājumus. Pērnruden, diskutējot par izmaiņām iepriekš minētajā likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzina, ka tieši norēķini ir vissāpīgākais un visdiskutablākais likuma grozījumu jautājums.
RŪ valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa vēl pirms grozījumu galīgā lasījuma sacīja, ka tiešo norēķinu sistēmas ieviešana mēnesī par 33,5 procentiem sadārdzinās maksājumu. RŪ aprēķini liecina, ka katram dzīvoklim norēķinu sistēmas uzturēšana izmaksās 13 eirocentus, rēķinu sagatavošana maksās septiņus eirocentus, rēķinu nosūtīšana – 13 eirocentus. Savukārt līgumu administrēšana – 64 eirocentus mēnesī, izziņu sagatavošana un izsniegšana – 26 eirocentus, iedzīvotāju iesniegumu pieņemšana, reģistrēšana un atbilžu sniegšana – 24 eirocentus. Parādu piedziņas izdevumi būs 31 eirocents mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa apmērs – 38 eirocenti, un kopā ar to sanāks 2,18 eiro.
RŪ pašlaik nav noslēdzis līgumu ar katru dzīvokli, bet tāds ir noslēgts vai nu ar visu māju, vai apsaimniekotāju. Tiešo norēķinu gadījumā nāksies izrakstīt gandrīz 400 000 rēķinu (pašlaik – nedaudz vairāk par 16 000), kā arī zemesgrāmatā pārbaudīt, kurš ir īpašnieks, vai viņš ir parādā RŪ, un veikt citas formalitātes, kas arī maksās naudu. Tagad RŪ un RS norāda, ka, lai ieviestu tiešos norēķinus, uzņēmumiem būs jāizstrādā klientu apkalpošanas sistēma un pašiem jācīnās ar individuāliem parādniekiem, kas nozīmē papildu izmaksas, kuras būs jāsedz pašiem patērētājiem.
Patērētājiem papildu tēriņus varētu radīt arī komisijas maksas – apmaksājot vairākus atsevišķus rēķinus, arī komisijas maksas būs jāmaksā vairākas reizes, nevis kā gadījumā, kad jāapmaksā tikai viens, apsaimniekotāja veidotais, rēķins.
RS aplēsa, ka pēc tiešo norēķinu sistēmas ieviešanas 50 m2 lielam dzīvoklim par siltumu vien papildus ik mēnesi būtu jāmaksā 3,56 eiro jeb 42,69 eiro gadā.
Arī Ekonomikas ministrijā pērn atzina, ka tiešo norēķinu ieviešana daudziem dzīvokļu īpašniekiem palielinās ikmēneša maksājumu pat līdz septiņiem eiro. Iespējams, varēsim sagaidīt arī lielākus tarifus uz neatgūstamo parādu rēķina. Kas par tiem maksās? Visi pakalpojumu saņēmēji, jo pakalpojumu sniedzēji no savas kabatas par tiem negribēs maksāt.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/108834-tiesie-norekini-izdevigak-bet-dargak.htm
