Top Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs

Top Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs
Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam
Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.
Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.
Ievēro laika grafiku
"Pašlaik būvniecības darbi notiek atbilstoši izstrādātajam laika grafikam," situāciju skaidro Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde direktors Andris Kausenieks. Viņš norāda, ka 2019./2020. gada ziemā laika apstākļi bijuši labvēlīgi celtniecības darbu veikšanai.
"Centra ēkai pirmais stāvs jau ir redzams, pašlaik notiek betonēšanas veidņu montāža nākamajam stāvam, turklāt ir pabeigta visu šīs būves ekspluatācijai nepieciešamo pazemes komunikāciju – elektroenerģijas, ūdens, kanalizācijas, siltumapgādes, kā arī notekūdeņu savākšanas sistēmas – izbūve," uzsver A. Kausenieks. Viņš norāda, ka paralēli notiek arī automašīnu stāvlaukuma pamatnes sagatavošana.
"Būvniecības darbus iecerēts pabeigt 2021. gada rudenī, lai līdz 2022. gadam Ventspils Digitālais centrs varētu ēkā izvietot visus iecerētos eksponātus," tā A. Kausenieks. Ventspils Zinātnes un inovāciju centra kopējā platība ir 6500 m2, un tā būvniecības izmaksas ir 17 milj. eiro. Šajās izmaksās ietilpst arī centra darbībai nepieciešamās autostāvvietas – 160 vieglajiem auto, astoņiem autobusiem, invalīdu un jauno māmiņu auto – un velosipēdu novietnes izveide un labiekārtošana.
Daudzi gadi
"Finišs ir redzams, jo visi lielie priekšdarbi ir paveikti un tiem kopumā ir veltīti teju astoņi gadi," uz jautājumu par centra izveides pasākumiem atbild A. Kausenieks. Viņš uzsver, ka ēkas būvniecība būtībā ir tehnisks ieceres izpildījums, bet ļoti daudz laika tika veltīts tieši tam, lai izprastu, kādu zinātnes centru īsti vajag tieši Ventspilij. "Šķiet, 2012. gadā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija apmeklēt dažādus zinātnes centrus. Pasaulē kopumā darbojas apmēram 600 dažādu zinātnes centru, taču tiem ir ne tikai atšķirīgi uzdevumi, bet arī atšķirīgas apmeklētāju plūsmas," atceras A. Kausenieks.
Minētā darba grupa apmeklējusi zinātnes centrus visā pasaulē – Vācijā, Polijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Japānā, Ķīnā un ASV. "Šīs klātienes vizītes deva iespēju izprast, kādu izmēru centrs būtu optimāli vispiemērotākais, kas atbilstu Ventspilij, un arī tajā nepieciešamo eksponātu klāstu," stāsta A. Kausenieks. Viņš norāda, ka zinātnes centrs ir īpašs, un tam ir nepieciešama arī attiecīga dizaina un izskata ēka, kas nevar būt kā angāra tipa kastīte, tāpēc 2015. gadā tika izsludināts iecerētā centra ēkas metu konkurss, kurā pieteicās astoņi pretendenti. "Žūrijas komisija piedāvātos metus uzskatīja par labiem, bet ne izciliem, kādā būtu jāmitinās Ventspils Zinātnes centram, un tā rezultātā tika izsludināts jauns starptautisks metu konkurss, kurā piedalījās 15 pretendenti gan no Latvijas, gan Igaunijas, gan Lietuvas un Vācijas.
Par labāko žūrijas komisija atzina Audrjus Ambrasa no Viļņas (Lietuva) ēkas–kāpas– slidkalniņa siluetu. Tam sekoja jau tehniskā projekta izstrāde 2017.–2018. gadā, un 2019. gadā tika izsludināts būvniecības pakalpojumu iepirkums", norāda A. Kausenieks. Viņš atzīst, ka šajā iepirkumu konkursā pieteicās visas Latvijas lielākās būvniecības kompānijas, kas arī ļāvis iegūt izdevīgāku pakalpojuma cenu, nekā sākotnēji aplēsts. "Iepirkuma konkursā tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "LNK Industries Group", kas arī būvē šo objektu," tā A. Kausenieks.
Vīrusa faktors
Lai arī Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi nav ietekmējuši zinātnes centra būvniecību, tomēr ir likuši veidot sapulces videokonferenču formā, un arī pašā objektā ieviesti stingrāki nosacījumi attiecībā uz būvdarbiem, kuros nepieciešama vairāk nekā divu cilvēku vienlaicīga klātbūtne (objektā kopumā strādā 75 darbinieki). "Cilvēkiem pašlaik nav iespējas doties strādāt uz ārzemēm, bet kāpēc būtu jābrauc strādāt ārvalstīs, ja darba tepat pietiek? Ventspils pilsētas domes uzstādījums: sildīt tautsaimniecību un izvietot maksimāli daudz pasūtījumu tieši būvniecības segmentā, tāpēc jau ir izsludināti iepirkumi gan ēku iekšpagalmu, gan apgaismojuma, kā arī ielu remontiem, renovācijai un būvniecībai Ventspils pilsētā," stāsta A. Kausenieks.
Viņš atzīst, ka zemākas būvniecības izmaksas vidēji par 10% nozīmē ekonomiju nodokļu maksātājiem, kas savukārt dod iespēju paveikt vēl kādus papildu pilsētas labiekārtošanas darbus. Attiecībā uz jautājumu par nākotnes būvniecības iecerēm A. Kausenieks norāda, ka tās saistās ar kurortoloģijas objektiem, slimnīcas un muzeja ēkām, vecpilsētā esošās būves rekonstrukciju. "Viss būs tāpat kā iepriekš – vienu lielu objektu pabeidzam, bet nākamo sākam, piemēram, pērn kā pabeidzām Ventspils koncertzāles Latvija un mūzikas skolas ēkas būvniecību, tā uzreiz sākās zinātnes centra ēkas būvniecība," atbild A. Kausenieks.
Sāka ar e-Ventspili
"Sākotnējā iecere, ka zinātnes centrā strādās jauns veidojums, mainījās brīdī, kad tika vērtēti darbi un to īstenošanai nepieciešamais finansējums, jo īpaši, ja iecerētā darbība pārklājās ar jau sekmīgi strādājošā Ventspils Digitālā centra darbību, kā rezultātā pilsētas dome lēma, ka tieši Ventspils Digitālais centrs būs tas, kas rūpēsies par saturu Ventspils Zinātnes un inovāciju centrā," stāsta Ventspils Digitālā centra direktore Elīna Kroņkalne.
Viņa atgādina, ka 2000. gadā pilsēta realizēja daudzu miljonu eiro vērto e-Ventspils projektu un bija nepieciešams veidojums, kas to uzturēs, tāpēc 2003. gadā tika izveidots Ventspils Digitālais centrs, kas laika gaitā ir izaudzis par multifunkcionālu iestādi. "Primāri bijām iestāde, kas rūpējas par pašvaldības, valsts un pat Eiropas līmeņa e-pārvaldes risinājumu ieviešanu, uzturēšanu un attīstīšanu, kopš 2007. gada pildām arī IT kompetenču centra funkcijas, apkalpojot visu pašvaldības un mācību iestāžu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, un veicam Bibliotekāru atbalsta dienesta pakalpojumus visām Latvijas bibliotēkām (projekta Trešais tēva dēls ietvaros). No 2015. gada veicam arī vienotās valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru informācijas sistēmas nodrošināšanas funkcijas – esam izveidojuši informācijas sistēmu, ko lieto visi centri Latvijā, to attīstām un uzturam.
Kā vienu no būtiskākajiem pavērsiena punktiem E. Kroņkalne min Rīcības programmu datorprasmju apguvei Ventspils vispārizglītojošo skolu 1.–12. klašu skolēniem, ko Ventspils Digitālais centrs 2015. gadā uzsāka un joprojām veiksmīgi realizē. Katram skolēnam atbilstoši viņa vecumam un prasmēm tiek piedāvāta unikāla iespēja apgūt digitālā foto un video pamatus, datorgrafikas un datoranimācijas pamatus, datorzinību pamatus, mājaslapu izveidi, digitālās mājturības prasmes, ļoti plašu programmēšanas kursu klāstu u.c. interešu izglītības kursus.
"Interešu izglītības nodarbībās iesaistīto dalībnieku skaits ir palielinājies no gandrīz 300 dalībniekiem 2015./2016. mācību gadā līdz vairāk nekā 700 dalībniekiem 2019./2020. mācību gadā. Šajā laikā ir izstrādātas kvalitatīvas mācību programmas, regulāri tās papildinot un aktualizējot, un normatīvā bāze, piesaistīti IKT jomas speciālisti, izveidota plaša, daudzveidīga un jauniešiem saistoša materiāli tehniskā bāze," par līdzšinējo darbību stāsta E. Kroņkalne.
"Sākam jau ar pirmsskolu. Esam izveidojuši īpašas robotu bitīšu nodarbības, apmācījuši pirmsskolas pedagogus, kuri nodrošina nodarbības gandrīz katru dienu kādā no bērnudārziem. Ar robotu palīdzību bērni apgūst valodu, matemātiku, krāsas, formas, mācās secīgu darbību izpildi – algoritmisko domāšanu. Tādā veidā audzinām jauno paaudzi un ceram, ka tie būs arī mūsu pulciņu apmeklētāji, sākot skolas gaitas. Bērniem visas nodarbības ir bez maksas. Varam lepoties jau ar pirmo interešu nodarbību pasniedzēju, kas savulaik pati bija arī pulciņu apmeklētāja, bet tagad māca citus," skaidro E. Kroņkalne.
"Šajā jomā darbojamies nu jau arī ārpus Ventspils – nodrošinām radošās tehnoloģiju darbnīcas un nodarbības visā Latvijā. Tālākais galapunkts, kur esam devušies, ir Alūksne. Skolas novērtē un atzinīgi izsakās par mūsu piedāvājumu, galvenā mūsu priekšrocība ir tā, ka spējam nodrošināt plaša spektra nodarbību klāstu – no pamatprasmēm līdz profesionālām tehnoloģijām, piemēram, materiālu apdrukas tehnoloģijām. Skolēni var izveidot maketu un pēc tam to uzlikt uz krūzītes, krekla, puzles u.c. materiāliem. Skolas aicina ne tikai pie sevis, bet arī brauc ciemos pie mums, aizrautīgi un radoši darbojas tehnoloģiju darbnīcās," uzsver E. Kroņkalne.
Sāk ar ideju revīziju
Kļūstot par jaunveidojamā Ventspils Zinātnes un inovāciju centra darba satura organizētājiem, Ventspils Digitālā centra speciālisti vispirms veikuši iepriekš – 2014.–2015. gadā – izvēlēto eksponātu aktualitātes novērtējumu. "Laikam ritot, atsevišķas idejas bija novecojušas vai arī pārāk bieži izmantotas un redzētas citos zinātnes centros, tādēļ no to īstenošanas atteicāmies, tika pārskatīts eksponātu saraksts," stāsta E. Kroņkalne.
Viņa norāda, ka pašlaik ir izsludināts metu konkurss 88 eksponātu dizainam. "Protams, sarunas ar potenciālajiem eksponātu izgatavotājiem var ieviest arī kādas korekcijas to piedāvātajos dizaina risinājumos," uz jautājumu par to, vai metu uzvarētāja dizaina piedāvājums tiks īstenots tādā izskatā, kā piedāvāts, atbild E. Kroņkalne. Viņa norāda, ka tēmas ekspozīcijai ir ļoti dažādas – ģeogrāfija, fizika, matemātika, viedās tehnoloģijas. Visi eksponāti plānoti ar universālu izmantošanas iespēju, lielāko uzsvaru liekot tieši uz IKT un STEM apmācību. "Šogad tika sagatavots un iesniegts pieteikums Norvēģijas finanšu instrumentam šo zinātnes centra eksponātu un mācību programmu izstrādei un iegādei divu miljonu eiro vērtībā," uz jautājumu par finansējumu eksponātu izgatavošanai atbild E. Kroņkalne.
Jāatgādina, ka 2019. gada rudenī Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka četru gadu laikā Latvijā par 7,06 milj. eiro taps četri zinātnes un inovāciju centri: Liepājā (fokusēsies uz vides zinībām), Cēsīs (fokusēsies uz kosmosu), Daugavpilī (fokusēsies uz uzņēmējspējām dabaszinātņu jomā) un Ventspilī (fokusēsies uz dabas zinātnēm un IKT). Jaunajā Zinātnes un inovāciju centrā plānots radīt aptuveni 120 jaunas darba vietas, no kurām 30 būtu tieši bērnu un skolēnu interešu izglītības jomā.
Pandēmija prasa attālinātu darbu
"Pandēmijas ietekme uz jaunā Zinātnes un inovāciju centra darbības uzsākšanu nav prognozējama, tāpat kā nav iespējams šodien paredzēt, kāda būs situācija pēc mēneša, trijiem vai sešiem," uz jautājumu par iespējamo Covid-19 ietekmi uz zinātnes centra atklāšanas plāniem atbild E. Kroņkalne. Viņa atzīst, ka pašlaik visa komunikācija ar metu dizaina konkursa pretendentiem notiek tikai attālināti e-pastu formā. Viņa arī atzīst, ka vīrusa dēļ noteiktie ierobežojumi ir mainījuši Digitālā centra darba specifiku, centrs ir viens no retajiem, kas joprojām ir atvērts klientiem, bet ir ierobežota publiskā daļa. Piekļuve datoriem ir nodrošināta, tā ir nepieciešama cilvēkiem, kuriem nav savas datortehnikas, elektroniski tiek nodoti ūdens skaitītāju rādījumi, kā arī saņemti elektroniskie komunālo maksājumu rēķini un veikta to apmaksa.
"Esmu pārsteigta, bet vairums cilvēku salīdzinoši ātri spēja pārorientēties, kaut gan bija tādi, par kuriem bija šaubas, vai viņi to spēs – strādāt attālināti ar elektroniskajiem, nevis pierastajiem papīra formāta dokumentiem. Digitālajam centram tika prasīti risinājumi attālināta darba nodrošināšanai, un šis uzdevums tika veikts, kā arī paši pašvaldības darbinieki ir iemācījušies savu darbu organizēt attālināti un redz šāda darba priekšrocības. Beidzoties ārkārtas situācijai, jāpārdomā par to, ka šādā režīmā kāda daļa darbu varētu palikt pastāvīgi, vairs neatgriežoties, piemēram, pie darba grupas sapulcēm klātienē," uzsver E. Kroņkalne.
Viņa atzīst, ka, pieaugot attālinātā darba darītāju skaitam, pieaugusi slodze uz infrastruktūru, taču pieaugums nav tāds, kas varētu būtiski bremzēt tās darbību. "Šogad pie optiskā kabeļa infrastruktūras plānots pieslēgt arī visus pilsētas bērnudārzus, jo pašlaik mācību procesa nodrošināšanai arvien vairāk nepieciešami digitālie risinājumi un internets," uz šā gada uzdevumu norāda E. Kroņkalne.
80 000 apmeklētāju gadā
Pārceļoties uz jauno Zinātnes un inovāciju centru, Digitālajam centram būs nepieciešami papildspēki – fiziķi, ķīmiķi, inženieri u.c. speciālisti, daži pat ar aktiera prasmēm un iemaņām, jo jaunās ekspozīcijas primāri ir paredzētas skolēniem un ģimenēm ar bērniem. "Centrā paredzētas ekspozīciju zāles, laboratorijas telpas, mācību klases, prototipēšanas darbnīca, kā arī plašs aprīkojuma klāsts – roboti, konstruktori, dažādi printeri, gravētāji un citas modernās tehnoloģijas. Aicināsim arī skolotājus vadīt stundas jaunajā Zinātnes centrā, kurā būs visdažādākajiem mācību priekšmetiem un mācību programmām atbilstošs aprīkojums," priekškaru tam, ko var gaidīt no jaunā centra, paver E. Kroņkalne. Sākotnēji plānotais apmeklētāju skaits gadā plānots 80 000, bet perspektīvā tas varētu būt arī lielāks.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/top-ventspils-zinatnes-un-inovaciju-centrs-496563
Meklēšana
City Real Estate iesaka
Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Ganu iela, 1. stāvs, 1 istabas, 35.00m2
400.00 EUR 11.43 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Skolas iela, 2. stāvs, 1 istabas, 30.00m2
390.00 EUR 13 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Republikas laukums, 2. stāvs, 1 istabas, 38.00m2
380.00 EUR 10 EUR / m2

Apskatīt visu piedāvājumu