Turpinās jaunā Būvniecības likuma sāgu
Egons Mudulis, 2011. gada 1. decembris
Saeima virza ilgi «marinēto», visu gaidīto, bet pretrunīgi vērtēto Būvniecības likumu.
DB jau vēstīja (07.11.2011.), ka kā vienu no būtiskiem faktoriem, kas varētu veicināt investoru interesi par Latviju, uzņēmēji atzīmē būvniecības procesa birokrātisko procedūru vienkāršošanu, ko paredz vēl nepieņemtais Būvniecības likums.
Likumprojektā ietverti četri būtiskākie principi, kas būvniecības procesā jāievēro būvniecības dalībniekiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām, – arhitektoniskā kvalitāte, atklātība, ilgtspēja un vides pieejamība.
Tikmēr vēl vasarā Latvijas Būvnieku stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs DB teica, ka sagatavotais Būvniecības likums, kaut arī ļoti nepieciešams, vēl ir ļoti negatavs un pārāk pliks. Savukārt Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs (BKC) teica, ka pēc jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas būs jāveic nopietns darbs pie apmēram 40 saistošo normatīvo aktu, tajā skaitā Vispārīgo būvnoteikumu, precizēšanas, vēstīja nozare.lv.
Jaunais būvniecības likums uzrakstīts jau pirms diviem gadiem, un pirmo reizi tika iesniegts jau 9. Saeimai. «Šī ir viena no Latvijas tautsaimniecības un investīciju vides fundamentālām lietām. Viena no piecām lietām, uz ko visbiežāk skatās investori, ir būvniecības atļauju saskaņošanas laiks. Pašlaik tas ir vairāk nekā 200 dienu, kuras mēs likumā piedāvājam samazināt līdz 70 dienām. Tur ir arī daudzas citas modernas un progresīvas lietas, kas sabiedrībā ir izdiskutētas krustu šķērsu. Diemžēl politiskās nespējas dēļ šis likums joprojām atrodas Saeimā, un es ļoti ceru, ka jaunais ministrs to pabeigs,» iepriekš teica bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Latvijai ir jāturpina darbs pie termiņa samazināšanas būvniecības atļaujas saņemšanai, iepriekš norādījis Pasaules Bankas vecākais ekonomists Marcins Pjatkovskis, vēstīja Db.lv. Viņaprāt, darbs pie šo jomu uzlabošanas var Latvijai nodrošināt vēl labākus rādītājus Doing Business 2012 indeksā. Viņš norādīja, ka būtisku uzlabojumu reitingā Latvija var sasniegt būvniecības atļauju saņemšanas jomā, kurā valsts patlaban atrodas tikai 112 vietā pasaulē.
Likumprojektā tiek noteiktas darbības, kuru veikšana ir atzīstama par būvniecību, tai skaitā arī būves funkcijas maiņa un būvju novietošana. Vienlaikus būvniecības likumdošanā izmantotie termini «rekonstrukcija» un «renovācija» tiek latviskoti, lai padarītu tos saprotamākus sabiedrībai un būvniecības ierosinātajam.
Tāpat likumprojekts cita starpē nosaka Ministru kabineta kompetenci būvniecības likuma izpildē. Likumprojektā ietverts vispārīgs regulējums, kas nosaka būvniecības stadijas (projektēšana un būvdarbi) un būvniecībai nepieciešamās atļaujas (būvatļaujas) saņemšanas priekšnosacījumus un saturu, tādējādi, lai noteiktu detalizētu būvniecības procesa norises reglamentāciju Ministru kabinetā tiks izdoti Vispārīgie būvnoteikumi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/turpinas-jauna-buvniecibas-likuma-sagu-248959
