Ugunsgrēka pēdas Rīgas pilī nodzēstas
Rīgas pilij nākamā gada 1. novembrī jābūt gatavai uzņemt Valsts prezidentu un viņa komandu. Pašlaik pilī ik dienu strādā apmēram 220 cilvēki, bet vēl 60–70 cilvēki veic restaurācijas darbus dažādās darbnīcās.
Pagājušā gada postošā ugunsgrēka sekas vairs nav pamanāmas – pagaidu jumts nomainīts ar pastāvīgu, ugunsdzēsēju nolietās sienas izžāvētas un uziets dažs labs interesants atradums. Būvnieki ziņo, ka 55 procenti no piešķirtā finansējuma ir izlietoti.
VAS Valsts nekustamie īpašumi un pilnsabiedrība SBRE informē, ka ir pabeigta apjomīgā Rīgas pils pastāvīgā jumta nesošo konstrukciju un seguma izbūve. Oktobra beigās tika noņemtas sastatnes virs jaunā Rīgas pils jumta, un ir noslēdzies pusgadu ilgais darbs – jumta nesošo konstrukciju nostiprināšana, rekonstrukcija un izbūve. Ir ieklāts viss jumta segums.
Šobrīd tiek pabeigta fasāžu rekonstrukcija. Būvnieki stāsta, ka oktobrī laikapstākļi neļāva kvalitatīvi darboties ārpusē, tāpēc fasādi Pils laukuma pusē klāj aizsargpārklājs, kas tagad ļauj krāsot arī vēsākos laikapstākļos. Pils fasāde pagaidām atstāj saraibinātu iespaidu ar gaiši dzeltenu un sinepju krāsas toni, bet tas esot darba variants. Ēkas drīz iegūs maigāk dzeltenu krāsojumu.
Kamēr vairākās zālēs strādā restauratori un celtnieki, Valsts prezidenta darba telpas ir vientulīgi tukšas. Tās jau ir sagatavotas interjera apdarei. Apmeklējot Rīgas pili, vakar žurnālistiem bija ļauts pakāpties pie pašiem Baltās zāles griestiem, kur restauratori ķibinājās ap baltajiem griestu dekoriem. Ugunsdzēsēju nolietās sienas un griesti ir izžāvēti un sienas – arī atsāļotas. Pēc ugunsgrēka atrasti interesanti krāsojumi, tāpēc, ja tā var teikt, Rīgas pilī ugunsgrēks bijis arī laime nelaimē. Vietām atklāts sens mākslīgā marmora krāsojums, par kuru nevienam līdz šim nebija ne jausmas, arī neviena izpēte tādu neatklāja. Tikai pēc tam, kad sāka notīrīt ugunsgrēka sodrējus, atklājās pelēks fons ar marmoram raksturīgu stīgojumu. Arī Baltajā zālē ir bijis līdzīgs atradums – mākslīgā marmora kolonnas. Nu ir pieņemts lēmums tās saglabāt un atjaunot.
Ziemā turpināsies iekšdarbi, kas norit visās Valsts prezidenta oficiālās rezidences telpās, kā arī turpināsies Baltās zāles, Svētku zāles un Sūtņu zāles atjaunošana. Jaunu veidolu iegūs Ģerboņu zāle, kur iepriekšējie ģerboņi jau ir aizkrāsoti, bet pēc telpas atjaunošanas varēs apskatīt 77 ģerboņus. Tie izvēlēti tā, lai būtu pārstāvēti visi Latvijas novadi.
Līdz 18. novembrim tiks izbūvētas lietus kanalizācijas. Turpinās gaismas ķermeņu, mēbeļu un reprezentācijas aprīkojuma restaurācija. Restaurācijas darbnīcās visā Latvijā Rīgas pils interjera priekšmetus atjauno 60–70 cilvēki. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir apstiprinājusi projektu, kas paredz pārcelt vēsturiskos ciļņus, kuros atainota svētā dievmāte un Valters fon Pletenbergs. Novietošanai ārpusē ir jāizgatavo esošo ciļņu replika, bet vēsturiskie darinājumi nonāks pils iekštelpās.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/128419-ugunsgreka-pedas-rigas-pili-nodzestas.htm
