Vidējais kredītņēmējs – 30-40 gadus vecs, ar augstāko izglītību
Žanete Hāka, 2013. gada 14. novembris
Vidējais mājokļa kredītņēmēja vecums ir 30-40 gadi, viņš ir pilsētnieks, dzīvo ģimenē un viņš iegādājas dzīvokli, liecina banku ekspertu pētījums.
Vidējā kredītņēmēja ienākumu līmenis ir augstāks par vidējo līmeni valstī. Viņam ir augstākā izglītība un lielākoties aizņemas kopā ar dzīvesbiedru, secinājušas bankas.
Nordea Kredītu departamenta vadītājs Rasmuss Pētersons stāsta, ka patlaban, aizņemoties, lielākoties tiek izvēlēti ekonomiskās klases dzīvokli - vairāk nekā 2006-2007. gadā un iegādes lēmumi ir pārdomātāki.
Labs faktors ir tas, ka nav ļoti straujas cenu svārstības nekustamajam īpašumam, un ja cilvēks vēlas iegādāties mājoklis, ir vairāk laika apsvērt iegādi, jo agrāk, ja nenopērk šodien, tad rīt ir dārgāk vai jau kāds nopircis, saka eksperts.
Bankas patlaban neakceptē, ka mājokļa kredītam tiek novirzīti vairāk nekā 40% no ienākumiem, saka R. Pētersons, piebilstot, ka tas liedz aizņemties daudziem iedzīvotājiem.
Lai aizņemtos nepieciešami arī uzkrājumi, bet tikai trešdaļa veido uzkrājumus. Lielākajai daļai uzkrājumu pietiktu vien ikdienas izdevumu segšanai gadījumā, ja tiktu zaudēti ienākumi. Tāpat pusei iedzīvotāju nav pietiekami ienākumi, lai veidotu uzkrājumus, nespēj atlikt naudu malā. Šādiem cilvēkiem būtu grūti iegādāties mājokli, norāda Nordea pārstāvis.
Kā piemēru viņš min - 2-3 istabu dzīvoklis Imantā maksā 40 tūkstošus eiro, no kuriem pašu ieguldījumam jābūt 20% jeb 8000 eiro. Uzkrājot 100 eiro mēnesī, būtu jākrāj 6 gadi un astoņi mēneši. Iespējams, šiem cilvēkiem būtu nepieciešama palīdzība, un valsts ar regulējumu var palīdzēt. Latvijā šādas programmas nav, bet ja taps, svarīgas ir detaļas, un ir būtiski, kā tā tiek pasniegta - vai to piedāvās ģimenēm un bērniem, jaunām ģimenēm, ģimenēm, kas iegādājas pirmo mājokli, jo atkarībā no tā ir atšķirības cilvēku skaitā, kas var uz to pretendēt. Šādu atbalstu ir ļoti sarežģīti radīt un jābūt politiskai gribai, norāda eksperts.
Tajā pašā laikā no valsts puses ir nosacījumi, kas var pirmo iemaksu kredītiem palielināt, piemēram, neskaidrības ap maksātnespējas procesu, kas bankām liek palielināt kredītu cenas un pirmo iemaksu, ilgi un dārgi tiesvedību procesi, jo dažkārt tās ilgst 2-3 gadus un nav zināms, kad beigsies, utt. Tādēļ liela ietekme tajā, cik pieejami ir kredīti, arī ir valsts regulācijai, uzsver R. Pētersons.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/videjais-kreditnemejs-30-40-gadus-vecs-ar-augstako-izglitibu-405092
