Visgrūtāk sokas Krājbankas klientiem - ES projektu īstenotājiem
Lelde Petrāne, 2011. gada 2. decembris
Lauksaimnieki patlaban aktīvi risina ar naudas plūsmas apturēšanu Krājbankā saistītās problēmas, kas, kā norādīja kāda Latgales saimniece, rada «ne tikai emocionālu pārdzīvojumu, bet arī laika un naudas tēriņus», vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Desmitiem kilometru tāla ceļa mērošana līdz tuvākajai bankas nodaļai, neziņa par ņemtajiem aizdevumiem, pieteikšanās valsts garantētās atlīdzības saņemšanai dažkārt traucējot koncentrēties pamatdarbam – ražošanai.
Līksnas pagasta zemnieku saimniecības Kļavas saimnieks Viktors Kalāns teicis, ka Latgalē Krājbankas sabrukums zemnieku saimniecībām radīja atšķirīgas problēmas: «Nav zināms, kas notiks ar kredītsaistībām, tomēr visgrūtāk sokas tiem saimniekiem, kas īsteno ES projektus un kuriem bez kavēšanās vajag naudu.» Kļavas nodarbojas ar graudkopību un nolēma arī iesaistīties piena ražošanā – pirkt un remontēt kūti 400 govīm. Patlaban kūtī ir 120 govis, bet pasūtītās slaukšanas un citas iekārtas nevar saņemt tāpēc, ka nav naudas norēķiniem.
«Kad temperatūra sasniegs mīnus 10 grādus, slaukt ar iekārtām govis vairs nevarēšu. Nezinu, kā šo darbu paveikt ar rokām,» par tuvojošos ziemu nedaudz satraukts ir saimnieks. Lauku atbalsta dienests (LAD) esot gatavs pusi no steidzami vajadzīgā avansa maksājuma – Ls 150 000 – piešķirt ar nosacījumu, ka otru pusi saimnieks sarūpē pats. «Tiekos ar Citadeles bankas pārstāvjiem, meklējam sadarbības iespējas, tomēr pilnīgi labi viņus saprotu – šai bankai esmu nezināms klients, tai vispirms mani ir jāiepazīst,» stāstījis V. Kalāns.
Kāda vidēji lielas saimniecības (nodarbojas ar piena ražošanu, audzē 20 liellopus) saimniece, kura lūgusi neatklāt viņas vārdu, stāstījusi, ka Daugavpilī Citadeles bankā naudu saņemšot 16. decembrī.
«Labi, ka Lauku atbalsta dienests apturēja subsīdiju pārskaitījumu uz Krājbanku. Mēs patlaban kooperējamies, braucam uz Daugavpili vairāki saimnieki vienā mašīnā, tomēr nervus šī lieta kutina. Īpaši jau veciem cilvēkiem un tiem saimniekiem, kas aizņēmās lielas naudas summas. Nauda ir vajadzīga arī ikdienas tēriņiem – lopbarības pirkumam un citām vajadzībām,» stāstījusi Latgales saimniece.
LAD direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš teicis, ka Krājbankā konti bija 12 046 zemniekiem. Viņi gandrīz visi ir mazie un vidējie saimnieki, kas visu naudu atgūs no noguldījumu garantiju fonda. Problēmas ir 21 saimniekam, kas īsteno ES fondu projektu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/lauksaimnieciba/visgrutak-sokas-krajbankas-klientiem-es-projektu-istenotajiem-249011
