Zemi ap centralizētajām ūdens ņemšanas vietām varēs arī atsavināt
LETAOtrdiena, 2013. gada 8. oktobris
Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas pašvaldībām piešķirs tiesības atsavināt zemi stingrā režīma aizsargjoslās ap centralizētajām ūdens ņemšanas vietām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi paredz, ka centralizētās ūdens ņemšanas vietas īpašniekam vai lietotājam ir jāvienojas ar zemes īpašnieku par īpašuma izmantošanas kārtību un saimnieciskās darbības aizlieguma kompensēšanu. Taču gadījumā, ja abas puses saprātīgā termiņā nespēs vienoties par nosacījumiem, pašvaldība var veikt stingrā režīma aizsargjoslas robežās esošā zemes īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Ministrija skaidro, ka sākotnēji ūdens ņemšanas vietas īpašnieks vai lietotājs piedāvā zemes īpašniekam vienoties par stingrā režīma aizsargjoslas izmantošanas kārtību un tajā noteikto ierobežojumu kompensēšanu. Vērsties pašvaldībā ar lūgumu atsavināt īpašumu var nevienošanās gadījumā. Vēršanās pašvaldībā ar lūgumu atsavināt īpašumu ir paredzēta, jo ūdens ņemšanas vietas īpašnieka vai lietotāja un zemes īpašnieka intereses var atšķirties, skaidro ministrija. Šāds risinājums kā piemērotākais izvēlēts, jo saskaņā ar zemes pārvaldības principiem un ūdens kā dabas resursa nozīmīgumu būtu loģiski, ja ūdens ņemšanas objekts un zeme zem tā piederētu vienam īpašniekam.
Līdz ar grozījumiem likumā zemes īpašniekiem būs iespēja saņemt atlīdzību par īpašuma tiesību ierobežošanu vai atsavināšanu, savukārt pašvaldības iedzīvotāji, kuri izmanto ūdens apgādes pakalpojumu, ietekmi izjutīs ūdens apgādes tarifos, jo regulējums ir saistīts ar papildu izmaksām ūdens apgādes organizēšanā.
VARAM organizēja pašvaldību aptauju, kurā lūdza sniegt informāciju, ja tās teritorijā ir vai bija izveidojusies situācija, ka stingrā režīma aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām zeme pieder privātpersonām, kā arī kā šādas situācijas ir risinātas. No saņemtajām 46 atbildēm 32 gadījumos ūdens ņemšanas vieta vai tās aizsargjosla atrodas uz trešajai personai piederošas zemes. Pašvaldības, neskatoties uz normatīvā regulējuma neesamību, šo jautājumu ir risinājušas dažādi - zeme ir atpirkta, par zemes izmantošanu ir noslēgts nomas vai patapinājuma līgums, ir arī gadījumi, kad juridiski jautājums nav risināts, bet domstarpības nav radušās.
Likumā arī papildināts pants par pārvietošanos kāpu aizsargjoslā, paredzot, ka pašvaldība izdod rakstisku atļauju, lai pārvietotos kāpu aizsargjoslās. Pantā arī papildināts, ka kāpu aizsargjoslā var iebraukt mehāniskie transportlīdzekļi, ja tas saistīts ar glābšanas un meklēšanas darbiem un rūpniecisko zveju.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/zemi-ap-centralizetajam-udens-nemsanas-vietam-vares-ari-atsavinat/615279
