Open Centre

Open Centre - biroju ēka.

Pirmajā stāvā ir ierīkotas telpas ekskluzīviem veikaliem.

Sākot ar otro stāvu, pieejamas telpas augstas klases birojiem.

Brīvības ielā 39 ir celta 1930. gadā, kas ir viens no slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projektiem.

2000. gadā ēka ir pilnībā atjaunota.

Veikti uzlabošanas darbi – fasādes sakārtošana un izgaismošana, ieejas mezglu pārbūve un kāpņu telpu renovācija.

Ēkas tips un klase: biroju ēka

Stāvi: 7

Griestu augstums: 3.00

Nomas platību diapazons: 150.00 - 1050.00 m²

Projekta kopējā platība: 2964.00 m²

Nomājamā platība: 2446.00 m²

Vēstures dati:

Sniķera nams Brīvības ielā 39

Sniķera nams atrodas Brīvības ielā 39.

Nams ir klasisks neoeklektisma piemērs Rīgā.

Virs funkcionālisma formās veidotās fasādes ar lieliem iestiklojumiem, ko sadala šauras, galvenokārt horizontāli uzsvērtas ailstarpu josliņas, paceļas klasiska balustrāde.

Šajā namā arhitekts ir apvienojis klasicisma un funkcionālisma elementus.

Līdzīgas balustrādes ir arī vairākām viesnīcām Jūrmalā, kuras šajā laikā cēlis E. Laube.

Anotācija: Īres nams ar skolas telpām Brīvības ielā 39 celts 1929.-1931.g., arhitekts E. Laube; līdz 1940.g. LU profesora Pētera Sniķera īpašums.

Jaunceltajā ēkā 30. gados dzīvoja LU profesors, ģenerālis, Dr. med. Pēteris Sniķer/i/s (paša namā), viņa brālis, LU profesors, Dr. med. Reinholds Sniķer/i/s, operdziedātājs Alfons Mellers, LU Studentu padomes priekšsēdētājs, rūpnieks Jānis Raiska. 30. gadu vidū namā darbojās Rīgas pilsētas 27. (Rūdolfa Blaumaņa) latviešu pamatskola, 30. gadu beigās - I. Rauhvargera privātā ebreju pamatskola un ģimnāzija (agrāk namā nr. 70), Rūdolfa Egles literatūras studija. Namā atradās studentu korporācijas “Fraternitas Metropolitana” (dibināta 1924.g.) mītne, Dr. G. Rēmera un Dr. S. Ickina privātās klīnikas, a/s “Baltfilma” direkcija (30. gadu 2. pusē), a/s “Paramount Films” pārstāvniecība Latvijā (30. gadu vidū). Līdz 1940.g. namā atradās Latvijas radiofona abonentu nodaļa. 30. gadu 1. pusē šajā namā izvietojās kafejnīca “Kongress”, tolaik “Pērkonkrusta” biedru iecienīta tikšanās vieta.

Kāds no kafejnīcas galdiņiem dēvēts par “vadoņa galdu”, jo aiz tā mēdzis sēdēt “Pērkonkrusta” vadonis Gustavs Celmiņš. [Unāms Ž. Aiz septiņiem kalniem. [ASV] 1975, 179. lpp.] Kādreizējais “Pērkonkrusta” biedrs Ādolfs Šilde atzīmējis, ka šīm pērkonkrustiešu tikšanās reizēm \\\\\\\"bija vairāk demonstratīvs raksturs.

Pērkonkrustieši tur saradās zināmās stundās pelēkos kreklos.

Ārēji tie izturējās kā parasti kafejnīcas apmeklētāji, bet pēc organizācijas slēgšanas tam bija apzināti demonstratīvs raksturs un izaicinājuma veids. Nevienu tas tādēļ arī nepārsteidza, ka 1934.g. 6. janvāra vakarā “Kongresa” kafejnīcu aplenca Rīgas prefektūras apsardzības rota un izdarīja apmeklētāju dokumentu pārbaudi. Lielo daļu kafejnīcas apmeklētāju atlaida, bet 13 aizturēja, to starpā Gustavu Celmiņu un vairākus valdes locekļus. Kā laikraksti nākamajās dienās ziņoja, tad vienīgi Saeimas deputāts Jēzups Trasuns no aizturēšanas paglābies.\\\\\\\" [Šilde Ā. Ardievas Rīgai. [ASV] 1988, 97. lpp.] 1935.-1940.g. “Kongresa” kafejnīcas telpās darbojās kafejnīca “Adria”. 30. gados namā atradās dāmu frizētava ”M-me Tereza”, Mildas Liepiņas kosmētiskais kabinets, R. Vulfa korsešu ateljē, Amālijas Taics dāmu apģērbu ateljē, vairāki veikali, t. sk. kungu modes preču veikals “Old England” (īpašnieks Z.Volpe), dāmu apavu veikals “Bonella”. Padomju okupācijas laikā namā darbojās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola (sākotnēji Rīgas Valsts daiļamatniecības vidusskola), 1. pilsētas bibliotēka (kopš 60. gadu vidus Centrālā M. Gorkija bibliotēka). 90. gados tur Rīgas Lietišķās mākslas koledža, Rīgas Centrālā bibliotēka (vēlāk namā nr. 49/53). [avots: R. Zalcmanis \\\\\\\"Nezināmā Rīga\\\\\\\"].